Lasīšanas laiks: 2 min
“Tiem cilvēkiem, kuriem kūlas dedzināšana beigusies ar bojātu īpašumu, mežu vai atņemtām līdzcilvēku dzīvībām, šāda rīcība sniedz mācību. Tad šajā vietā kūlas dedzināšana parasti neatkārtojas. Bet pie tiem, kuri iepriekš veiksmīgi tikuši cauri sveikā, nākas braukt atkārtoti,” portālam “Valmieras Ziņas” skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
Pēc viņa teiktā, ir divu tipu kūlas dedzinātāji. Viens ir “saimnieciskais” – cilvēks, kurš tādā veidā mēģina sakopt to, ko rudenī nav sakopis. Otram kūlas dedzinātāja tipam piemīt vieglas piromānijas noslieces. Šāds cilvēks dedzina svešus laukus – “aizdedzina, pavēro un dodas tālāk”.
J.Skrastiņš norādīja, ka kūlas dedzinātājam nav konkrēta vidējā vecuma, gadījumi ir ļoti dažādi, tomēr lielākoties ar kūlas dedzināšanu grēko pieaugušie: “Agrāk bija priekšstats, ka kūlu dedzina galvenokārt tikai mazi bērni. Jā, ir arī tādi gadījumi. Bet lielākais kūlas dedzinātājs ir pieaugušais – gan jauns, gan vecs.”
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris atzīmēja – ļoti labi strādā tas, ka nav jāpieķer pats dedzinātājs, pie atbildības tiek saukts nesakoptās zemes īpašnieks, jo, “ja rudenī zāle ir nopļauta, tad pavasarī tur nav, kam degt”.
“Mēs sadarbojamies ar lauksaimniecības organizācijām, sniedzam informāciju par kūlas degšanas vietām, līdz ar to zemes īpašniekam tiek samazināti lauksaimniecības atbalsta maksājumi,” skaidroja J.Skrastiņš, piebilstot, ka “ķeršanās pie maciņa” cilvēkus bieži vien padara atbildīgākus.
Pēc J.Skrastiņa sniegtās informācijas, pagājušajā diennaktī Vidzemē dzēsti četri kūlas ugunsgrēki, viens no tiem Valmierā, L.Paegles ielā pēc plkst.18.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.
