Lasīšanas laiks: 3 min
“Ķīnā Jaunais gads ir svarīgākais gada notikums. Jaunā gadā Ķīnā ir nedēļu ilgas brīvdienas, tad nestrādā gandrīz neviens. Viņi šos svētkus svin pie vecākiem un radiem. Ēdieni un rituāli reģionos var atšķirties, tomēr galvenais noteikums – visiem jābūt kopā. Ir jānotiek kaut kam ļoti nopietnam, lai Jaunā gadā neierastos pie ģimenes,” tā par ķīniešu Jauno gadu portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Maija Kurte, tulkošanas biroja “Linearis” darbiniece, kura darba vajadzībām – uzņēmuma filiāles atvēršanai – četrus gadus dzīvoja Ķīnā.
“Ķīniešu Jaungada svinību laikā ārzemnieki parasti laižas prom (smejas). Tajā laikā ielās mēdz būt liela kņada, gandrīz 24 stundas nepārtraukti gaisā šauj petardes, gulēt nav iespējams. Ar skaļo uguņošanu ķīnieši cenšas aizbiedēt dēmonus un pievilināt veiksmi,” norādīja Maija.
Ziemassvētki un rietumu Jaunais gads ķīniešiem neko nenozīmē. Ziemassvētki ir pilnīgi normāla darba diena, savukārt, neraugoties uz to, ka 1.janvāris ir brīvdiena, 31.decembra vakarā ielās valda klusums.
Jaunā gadā ķīnieši cits citam dāvina naudu un dažādas dāvanas, saldumus. Televīzijā tiek pārraidīti vērienīgi šovi.
Maija labi atceras savu pirmo dienu Ķīnā: “Tas bija ļoti nogurdinoši,arī emocionāli tas ir pārdzīvojums – apzināties, ka uz ilgu laiku dodies prom uz nezināmu valsti.
Pirmais iespaids par Ķīnu? Es varētu visu dienu stāvēt ielas malā un uzjautrināties par to, kas tur notiek apkārt.”
Pirmais gads Ķīnā pagāja “izpētes režīmā”, valodas un kultūras apguvē, cilvēku iepazīšanā un kontaktu veidošanā. Dzīve Ķīnā, pēc Maijas teiktā, ļoti atšķiras no dzīves Latvijā – ēdiens, cilvēki, satiksme, ikdiena, paradumi – viss ir pilnīgi citādāk, kā to esam pieraduši redzēt rietumos.
Apgūstot ķīniešu valodu, varot iznākt dažādi kuriozi: “Šajā valodā viena zilbe, to dažādi izrunājot, var mainīt savu tulkojumu. Piemēram, ja veikalā pārdevējam prasa iepirkumu maisiņu, tad, nepareizi izmantojot toni, Tu prasi, vai pārdevējs ir precējies (smejas).”
Ik dienu Maijai bijuši pārsteigumi par ķīniešu loģiku: “Dienvidu provincē birojā nebija apkures, darbinieki izlīdzējās ar gaisa kondicionētāju, strādāja jakās, bet logi vaļā. Jautāju viņiem, kāpēc viņi tos logus never ciet. Viņi atbildēja, ka gaisa kondicionētāji rada telpā piesārņojumu, tāpēc logi jātur vaļā (smejas). Tāpat lietus laikā, braucot ar auto, daudzi ķīnieši neizmantoja logu tīrītāju slotiņas, bet leca no auto ārā un ar lupatiņu tīrīja logus. Jautāju, kāpēc tā. Viņi atbildēja, ka slotiņas viņiem vienkārši traucē.”
Maija atzīmēja, ka nevienam eiropietim nav viegli iejusties ķīniešu sabiedrībā, par to pat nevarot lolot ilūzijas:
“Var pielāgoties, atrast savu veidu kā Ķīnā dzīvot, bet apstākļus mainīt nevar, tiem vienkārši jāpielāgojas. Viņi vienmēr uz Tevi skatīsies kā uz ārzemnieku.”
Dzīvojot Ķīnā, tika lauzti arī vairāki stereotipi. Pirmkārt, ķīnieši nemaz nav augumā tik mazi, kā daudzi uzskata. Ziemeļos ķīnieši augumā ir gari, bet dienvidnieki – mazliet īsāki. Otrkārt, Ķīnā nav tāds komunisms, kādu to pazīst rietumos. Ķīnas komunisms esot pilnīgi citādāks.
Tāpat Ķīnā ir ļoti dinamiska vide, infrastruktūra var izmainīties dažu gadu laikā: “Man tas bija pārsteigums, ka tik liela nācija var mainīties tik ātri.
Rietumos, lai kaut ko mainītu, uzbūvētu, rekonstruētu, ir nepieciešami desmitiem dažādu dokumentu un atļauju. Tas aizņem daudz laika. Ja Ķīnā, piemēram, vajag to tiltu, tad viņš arī būs un pēc iespējas ātrāk.
Ļoti lieliem soļiem un milzīgos mērogos lietas Ķīnā tiek virzītas uz priekšu.”
Uz jautājumu, ko ieteiktu tūristiem Ķīnā aplūkot, Maija atbildēja: “Ķīnā ir jānodzīvo puse dzīves, lai pagūtu apmeklēt visus tūrisma apskates objektus. Visvienkāršāk ir sākt ar kādu no lielajām pilsētām, piemēram, Pekinu, kur ir imperatora būves un vairāki skaisti tempļi. Ļoti skaista ir Guilin province, kur ir īpatnējas formas kalni. Haidian provincē var aplūkot skaistas ledus būves, savukārt tuvāk Krievijas robežai jau ir pilnīgi cita Ķīna – tuksnesis un islāma būves. Dienvidos arī ir citāda ainava – tur ir skaisti rīsu lauki.”
