Lasīšanas laiks: 5 min
Šī gada 22. un 23. maijā Valmierā norisinājās viens no nozīmīgākajiem reģiona biznesa notikumiem – “Vidzemes uzņēmēju dienas 2026”, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, Valmieras Attīstības aģentūru un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Pasākums divu dienu garumā pulcēja uzņēmējus, valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjus, kā arī plašu interesentu loku ar mērķi stiprināt reģiona ekonomisko attīstību un veicināt tiešu dialogu starp uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts pārvaldi par to, kā veicināt uzņēmumu attīstību un eksportspēju, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
“Spēcīga uzņēmējdarbība nav pašmērķis, bet gan visas mūsu kopējās labklājības pamats. Tā nodrošina resursus, kas pārtop mūsdienīgā pašvaldības infrastruktūrā – sakārtotās ielās, modernās skolās un bērnudārzos,” norāda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Vidzemes uzņēmēju forums “Ceļš uz starptautiskiem tirgiem”
Pasākuma pirmajā dienā, 22. maijā, koncertzālē “Valmiera” norisinājās Vidzemes uzņēmēju forums, kas kļuva par spēcīgu, konstruktīvu un reģionam stratēģiski svarīgu dialogu, kurā pie viena galda tikās uzņēmēji, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvji, lai kopīgi meklētu risinājumus reģiona eksportspējas palielināšanai.
Foruma programmā kopā ar pieredzējušiem ekspertiem un uzņēmējiem tika analizēti praktiski soļi ceļā uz starptautiskajiem tirgiem – no mārketinga komunikācijas un e-komercijas nozīmes līdz dizaina pievienotajai vērtībai, juridiskiem aspektiem dažādos eksporta tirgos un valsts atbalsta instrumentu efektivitātei. Tāpat īpašu uzmanību foruma dalībnieki veltīja diasporas lomas un remigrācijas potenciāla izmantošanai, kas ir mūsu cilvēkkapitāla lielā iespēja, sniedzot vietējam biznesam vērtīgu globālo skatījumu un zināšanas.
Foruma diskusijās tika uzsvērts, ka gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem ir jāpārtrauc iekšējā cīņa par ierobežotajiem resursiem Latvijā. Mums nav jākonkurē savā starpā, bet gan kā vienotai komandai jācīnās par investīciju piesaisti starptautiskajā arēnā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un citām Eiropas valstīm. Tāpat tika aktualizēta nepieciešamība pēc nodokļu politikas pārskatīšanas, norādot, ka pašvaldībām šobrīd trūkst tiešas finanšu motivācijas cīnīties par jaunu investoru piesaisti un uzņēmumu ienākšanu savā teritorijā. Ja daļa no Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) paliktu vietējā budžetā, pašvaldības būtu ieinteresētas un spētu kopā ar biznesa kopienu operatīvi investēt nepieciešamajā infrastruktūrā. Šāds solis ļautu mērķtiecīgāk attīstīt industriālos parkus, kas ir visas valsts eksportspējas prioritāte.
Diskusijās ar valsts institūciju pārstāvjiem un uzņēmējiem tika definēti vairāki būtiski secinājumi:
- Administratīvo šķēršļu mazināšana: jāpāriet no runām pie darbiem birokrātijas mazināšanā, kas ir kritiski svarīgi Latvijas konkurētspējas uzlabošanai. Kā pozitīvs piemērs procedūru samazināšanai tika minēts valsts ieviestais “Zaļais koridors” lielajiem investīciju projektiem.
- Drošība un stabilitāte investīciju piesaistei: drošība un skaidri aizsardzības algoritmi pret jauniem apdraudējumiem (droniem) ir pamatnosacījums investīciju saglabāšanai un jauna kapitāla piesaistei reģionā. Jāstiprina valsts atbalsts pašmāju aizsardzības industrijas attīstībai.
- Finansējuma pieejamība un vietējais kapitāls: jāveicina aktīvāka komercbanku kreditēšana ekonomikas sildīšanai un jāstiprina valsts pašpietiekamība, pārtraucot dzīvot uz parāda. Gadījumos, kad banku kredīti nav pieejami, izšķirošs ir “Altum” programmu atbalsts.
- Proaktīva jaunu eksporta tirgu apguve: ģeopolitisko pārmaiņu apstākļos uzņēmumiem kopā ar LIAA proaktīvi jāiekaro stabili Rietumu un tālie mērķa tirgi (Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Āzija), piedāvājot augstākas pievienotās vērtības produktus.
“Māksla būt uzņēmējam” – sarunas, pieredzes stāsti un Vidzemes uzņēmējdarbības spēks vienuviet
Pēc ražīgās pirmās dienas Vidzemes uzņēmēju dienu programma ar tikpat lielu jaudu turpinājās 23. maijā pasākumā “Māksla būt uzņēmējam”, pulcējot uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus, jauniešus, tūrisma nozares profesionāļus un Vidzemes iedzīvotājus.
Līdzās diskusijām un pieredzes stāstiem visas dienas garumā apmeklētāji varēja iepazīt preču zīmes “Radīts Valmieras novadā” uzņēmumus, atbalsta programmas “ZĪLE” dalībniekus, REKO tirdziņu, skolēnu mācību uzņēmumu ekspozīcijas, kā arī Vidzemes reģiona pašvaldību uzņēmējdarbības stendus. Apmeklētājiem bija iespēja iepazīt un iegādāties vietējo ražotāju produkciju, degustēt gardumus, piedalīties cepumu dekorēšanas meistarklasē, izmēģināt golfa aktivitātes, kā arī iesaistīties bērniem un ģimenēm paredzētās aktivitātēs.
Pasākuma skatuves programmā īpaša uzmanība tika pievērsta uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, jauniešu uzņēmējspējām, eksportam un tūrisma nozarei.
Diskusijā “Vai pašvaldībai jāatbalsta uzņēmēji?” piedalījās Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Dace Eihenbauma, Cēsu novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes vadītāja, Jānis Eglīts, Ogres novada pašvaldības Centrālās administrācijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs, Sigita Upmale, Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja, un Ervins Labanovskis, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Diskusijā tika aktualizēta pašvaldību un uzņēmēju sadarbības nozīme reģionu attīstībā, uzsverot, ka uzņēmējdarbības videi nepieciešama ne tikai infrastruktūra un atbalsta instrumenti, bet arī savstarpēja uzticēšanās un spēja strādāt kopīga mērķa vārdā. Sarunās izskanēja atziņa, ka viens no būtiskākajiem atbalsta veidiem uzņēmējiem bieži ir administratīvā sloga mazināšana, efektīva sadarbība un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošana.
Ar pieredzes stāstiem pasākumā dalījās arī uzņēmēji un nozares pārstāvji. Par eksporta pieredzi stāstīja Henrijs Barviķis, SIA “Etepek” vadītājs. Savukārt Miks Briedis, SIA “World Wood Shop” vadītājs un trešās paaudzes kokapstrādes meistars, dalījās pieredzē par to, kā ideju pārvērst reālos darbos.
Par uzņēmējdarbības attīstību reģionos un mediju izaugsmes pieredzi stāstīja Andris Jurga, SIA “Radio TEV” programmas vadītājs. Savukārt Kristaps Grasis, SIA Vidzemes izaugsmes centrs līdzdibinātājs un uzņēmējs, ļāva ieskatīties daudznozaru uzņēmējdarbībā un saskatīt reģiona attīstības perspektīvas.
Diskusijā “Jaunietis – uzņēmējs” pieredzē dalījās Gustavs Māziņš, ZiMiNu spēļu radītājs un vadītājs, radošās aģentūras “MnB” radošais direktors, Iveta Vabule, Madonas Valsts ģimnāzijas uzņēmējdarbības skolotāja un SMU konsultante, Ilze Kobiaka, Valmieras tehnikuma SMU konsultante un interešu izglītības “Biznesa skola” nodarbību vadītāja, Emīls Elvis Krasnojarskis, Valmieras tehnikuma audzēknis un skolēnu mācību uzņēmuma “Motostart” līdzdibinātājs, kā arī Kristīne Leitāne, Vidzemes Augstskolas studiju programmas “Biznesa vadība” un EU4DRES² studente, Studentu padomes pārstāve.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka uzņēmējdarbība arvien biežāk sākas jau skolas laikā – ar ideju, iniciatīvu un vēlmi izmēģināt spēkus praksē, savukārt atbalsta vide, pedagogi un mentori būtiski ietekmē jauniešu spēju pārvērst idejas reālos produktos un uzņēmumos.
Dienas noslēgumā notika diskusija “Atmiņas, kas maksā: tūrisma biznesa realitāte”, kurā piedalījās Valters Mitāns, zemnieku saimniecības “Ķeiķi” un “Jēru kluba” saimnieks, Māris Šternmanis, lauku mājas “Lantus” saimnieks, un Atis Everss, “Valmiermuižas alus darītavas” viesmīlības vadītājs un alus someljē.
Diskusijā tika aktualizētas pārmaiņas tūrisma nozarē, uzsverot, ka mūsdienu viesi arvien biežāk meklē ne tikai pakalpojumu, bet arī pieredzi, emocijas un stāstu, ko paņemt līdzi atmiņās. Sarunā tika diskutēts par to, kas patiesībā rada pievienoto vērtību tūrisma uzņēmumos un kādas aktivitātes veicina ilgtermiņa attīstību un uzņēmuma atpazīstamību.
