16. maijā plkst. 16.00 Valmieras Kultūras centrā notiks bezmaksas koncerts “Es savā zemītē”, turpinot Zemessardzes 35. gadadienai veltīto pasākumu sēriju.

Turpinot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestru tradīcijas, ieeja koncertā būs bez maksas, saņemot ieejas karti Valmieras Kultūras centra kasē.

Koncertā piedalīsies Zemessardzes orķestris (mākslinieciskais vadītājs majors Andis Karelis), Zemessardzes koris “Stars” (mākslinieciskais vadītājs vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts), Zemessardzes deju ansamblis “Bramaņi”, VEF Kultūras pils vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dižbramaņi” un Ādažu vidusskolas bērnu deju kolektīvs “Rūta” (mākslinieciskā vadītāja Taiga Ludborža), kā arī solisti.

“Šī būs lieliska iespēja skatītājiem baudīt gan instrumentālas, gan vokāli instrumentālas kompozīcijas plaša un daudzveidīga mākslinieku sastāva izpildījumā. Arī deju priekšnesumu muzikālais pavadījums izskanēs īpašos un skanējuma ziņā bagātos aranžējumos. Daudzveidīgajā mākslinieciskajā programmā iekļauti gan tradicionāli, gan mūsdienīgi muzikāli un horeogrāfiski darbi, kuros atspoguļota Latvijas kultūrvēsturisko novadu daudzveidība, uzsverot, ka, neskatoties uz atšķirībām, mēs esam kopā – savā zemē, savā Latvijā,” stāsta majors Andis Karelis.

Atzīmējot ne tikai Zemessardzes 35. gadadienu, bet arī Zemessardzes orķestra 15. gadadienu, orķestra fotogrāfe zemessardze Laura Māliņa izveidojusi izstādi “Orķestra cilvēki”, kas no 11. līdz 16. maijam skatāma Valmieras Kultūras centrā. Izstāde atspoguļo Zemessardzes orķestri trīs gadu laikā, akcentējot cilvēkus, kuri to veido.

Zemessardzes orķestris dibināts 2011. gadā. Tas ir lielākais un jaunākais militārais orķestris Latvijā, un tā sastāvā darbojas pūtēju orķestris, bigbends, koris “Stars”, dažādi kameransambļi un deju ansamblis “Bramaņi”. Orķestra mūziķi veic dienesta uzdevumus līdztekus pamata darba pienākumiem un ir uzstājušies gan Latvijā, gan ārvalstīs, sadarbojoties ar populāriem izpildītājiem un citu valstu militārajiem orķestriem.

Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību Latvijā nostiprinājās jau 1991. gada janvārī, barikāžu laikā, kad sabiedrība vienojās valsts neatkarības aizstāvībai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas saasinājās politisko spēku konfrontācija starp neatkarības atbalstītājiem un pretiniekiem – tika īstenoti uzbrukumi jaunizveidotajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem, bloķētas valsts iestādes un terorizēti iedzīvotāji.

1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums “Par Latvijas Zemessardzi”, nosakot, ka Latvijas Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau 24. augustā, dienu pēc likuma pieņemšanas, tika izdota pirmā Zemessardzes priekšnieka pavēle par zemessargu kandidātu reģistrācijas uzsākšanu pašvaldību teritorijās.

Septembrī sākās bataljonu formēšana atbilstoši valsts teritoriālajam iedalījumam un tika izveidots Zemessardzes štābs. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 brīvprātīgo. Gada laikā dalībnieku skaits pieauga līdz gandrīz 17 000, padarot Zemessardzi par lielāko valstij lojālo militāro organizāciju Latvijā.

Godinot un sakot paldies ikvienam, kurš gadu gaitā ir atbalstījis Zemessardzi un dara to joprojām, Zemessardze gada ietvaros priecē iedzīvotājus ne tikai ar koncertiem reģionos, izstādēm un dažādām sociālām akcijām, bet arī aicinās ikvienu 23. augustā uz pasākumiem pie Brīvības pieminekļa.

Aktuālā informācija par pasākumiem pieejama vietnē www.zs.mil.lv, kā arī Zemessardzes oficiālajos sociālo mediju kontos.