Lasīšanas laiks: 3 min
Pirmdien, 9. martā, Valmieras sākumskolā norisinājās jauniešu forums “Mentālā veselība”, pulcējot jauniešus, nozares ekspertus un iedvesmotājus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
“Mentālā veselība” nav tikai moderns jēdziens – tā ir pamats jauniešu spējai mācīties, veidot veselīgas attiecības un sasniegt savus mērķus. To apstiprināja arī novada 8.–12. klašu skolēnu balsojums “Bērnu un jauniešu vēlēšanās”, kurā tieši mentālo veselību ar 54% balsu vairākumu jaunieši atzina par prioritāti. Forums kļuva par tiešu atbildi uz šo pieprasījumu, piedāvājot novada jauniešiem drošu vidi, kurā diskutēt par tēmām, kas ikdienā nereti paliek novārtā.
Foruma pirmajā daļā klātesošos uzrunāja bijušais hokejists, pārliecības treneris un mentors Jēkabs Rēdlihs. Viņš savā stāstā uzsvēra, ka pāreja no profesionālā sportista gaitām uz mentora un trenera darbu prasīja ne tikai fizisku disciplīnu, bet arī milzīgu iekšējo darbu ar sevi. Viņš atklāti dalījās pieredzē par to, ka pēc hokejista karjeras beigām nācies saskarties ar identitātes krīzi un neziņu par nākotni, kas licis saprast – mentālā noturība nav iedzimta, tā ir jātrenē ik dienas. Jēkabs iedrošināja jauniešus apzināties, ka kļūdas un neveiksmes ir tikai daļa no procesa, un galvenais ir nevis izvairīties no grūtībām, bet gan iemācīties savaldīt savu “iekšējo kritiķi” un atrast motivāciju rīkoties arī tad, kad pārliecība ir zudusi.
Pēc iedvesma devas sekoja ekspertu paneļdiskusija, kurā piedalījās sporta ārste Simona Upīte, “Mentālās veselības centra” vadītājs Agris Starts, JSPA projektu koordinatore Laura Caune, Valmieras Sporta skolas direktore Līga Dzene un Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Toms Upners. Eksperti uzsvēra, ka labas mentālās veselības stūrakmens ir līdzsvars starp mācībām, hobijiem, sportu, laiku ar draugiem un kvalitatīvu vientulību, vienlaikus sabalansējot laiku digitālajā vidē. Tika vērsta uzmanība arī uz vecāku lomu – viņiem būtu kritiski jāizvērtē, cik piesātināta un noslogota ir bērnu ikdiena. Savukārt pašus jauniešus eksperti mudināja apzināties, ka nav vienmēr jātiecas pēc perfekcionisma visās jomās, jo pārlieku liela spriedze var novest pie nopietnām mentālām problēmām. Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka ir būtiski kliedēt senus mītus – ja agrāk tādas problēmas kā depresija bieži tika maldīgi interpretētas kā slinkums, tad šodien sabiedrība arvien vairāk izprot psihoemocionālās labbūtības patieso nozīmi.
Forums turpinājās ar muzikālā šova “X Faktors” piektās sezonas uzvarētājas Emilijas Bērziņas stāstu. Viņa atklāja savu ceļu līdz uzvarai, neslēpjot, ka aiz spožajām prožektoru gaismām bieži slēpusies milzīga trauksme, nedrošība un bailes no citu vērtējuma. Viņa dalījās atziņās par to, cik emocionāli smagi var būt mēģinājumi atbilst sabiedrības radītajiem ideāliem, it īpaši sociālo tīklu laikmetā. Emilija uzsvēra, ka viņas lielākais izaicinājums bijis pieņemt savu unikalitāti un saprast, ka mentālā veselība sākas ar atļauju sev būt nepilnīgai. Pēc sirsnīga jauniešu lūguma Emilija radīja īpaši emocionālu mirkli, izpildot dziesmu, kas klātesošajiem atgādināja par mūzikas terapeitisko spēku.
Pasākuma noslēdzošajā daļā jaunieši paši kļuva par risinājumu meklētājiem astoņās paralēlās interaktīvās darbnīcās. Kopā ar jomu profesionāļiem tika izstrādāti ieteikumi tādās tēmās kā emociju pašregulācija, pašvērtējums, digitālā labklājība, attiecību robežas, stresa vadība un fiziskā kustība kā atbalsts mentālajai veselībai.
Foruma noslēgumā jaunieši atzina, ka atklātie pieredzes stāsti un kopīgās diskusijas palīdzējušas saprast – viņi savos izaicinājumos nav vieni un ar līdzīgām grūtībām ikdienā saskaras arī daudzi citi. Savukārt ekspertu vadītās darbnīcas sniedza nepieciešamās prasmes un praktiskus rīkus, lai labāk rūpētos par savu psihoemocionālo stāvokli, nostiprinot pārliecību, ka novadā ir pieejams reāls atbalsts jauniešu izaugsmei un labbūtībai.
Projekts WISH CITIES tiek ieviests ar URBACT IV Inovāciju pārneses tīkla (Innovation Transfer Networks) programmas finansiālu atbalstu.
