Lasīšanas laiks: 6 min
Sestdien Valmieras Integrētajā bibliotēkā nopietnām pārdomām un sirsnīgām sarunām piepildītā atmosfērā tika aizvadīta jau 19. Rozes diena. Šogad tā notika ļoti sievišķīgā datumā – 8.martā, kad tiek atzīmēta Starptautiskā sieviešu diena. Rozes dienā Valmieras Zonta kluba Atzinības rakstu un metālmākslinieka Andra Dukura darināto rozi saņem izcila sieviete par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā. Šogad to saņēma Valmieras Drāmas teātra aktrise Inese Ramute.
Bibliotēkas mājasmāte Daiga Rokpelne ar prieku un pateicību uzrunāja klātesošos, kas šajā bagātīgajā pasākumu piedāvājuma klāstā izvēlējās atnākt tieši uz Rozes dienu. Bibliotēkas direktore uzsvaru lika uz vārdu “solidaritāte”, jo savstarpējais atbalsts un tas, ko sievietes spēj sniegt līdzcilvēkiem un sieviete sievietei, ir ļoti nopietna lieta. To varēja just arī šajā dienā, jo kopā ar Inesi Ramuti bija viņas atbalsta persona un cīņu biedre Regīna Devīte. Tāpat Daiga Rokpelne priecājās arī par to, ka Valmieras bibliotēkai un Zonta klubam ir vienots virziens, kā strādāt, akcentējot cilvēcību, atbalstu un vērtības.
Uz šo skaisto pasākumu bija ieradusies arī organizācijas Zonta International Latvijas Zonta kluba vadītāja Signe Rotberga. Viņa paskaidroja Rozes dienas būtību. Šajā īpašajā dienā ar dzeltenu rozi pasakās tām sievietēm, kas ar saviem panākumiem ir iedvesmojušas apkārtējos cilvēkus. Tāpat šajā dienā ikvienu aicina aizdomāties par to, kāda ir situācija ar sieviešu tiesībām un līdztiesību pie mums un citur pasaulē. Zonta International ir ļoti liela organizācija, kas apvieno vairākus desmitus tūkstošu sieviešu vairāk nekā 60 valstīs.
Runājot par sieviešu situāciju pasaulē, Signe Rotberga minēja visai satraucošus faktus no nesen klajā nākušā ANO ziņojuma: pēdējā laikā ir vērojams spiediens pret demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumu; pēdējo 10 gadu laikā par 50% palielinājies to sieviešu skaits, kas dzīvo konflikta zonās; Latvijā sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem joprojām par apmēram 16% ir starpība atalgojuma ziņā, tāpat mūsu valstī ļoti lēni mainās stereotipi attiecībā uz sievietēm, viņu pienākumiem, iecietību pret vardarbību utt.
Valmieras Zonta kluba Atzinības rakstu Inesei Ramutei pasniedza kluba prezidente Regīna Šalte. Tā ir atzinība par spilgtām raksturlomām daudzu gadu garumā Valmieras teātrī un izcilu pedagoģisko degsmi, radot pirmo patieso priekšstatu par aktiera profesiju daudziem Valmieras Viestura vidusskolas jauniešiem.
Pēc sveikšanas un svinīgajām runām vārds tika dots pašai vaininiecei, kas atzinās, ka par Rozes dienu, protams, bija dzirdējusi jau pirms tam, bet tikai šajā brīdī sapratusi, cik balva ir nopietna. Aktrise ar bažām runāja par sieviešu stāvokli Latvijā un pasaulē: Vismaz pagaidām Latvijā ir labi, mūsu mājām ir jumti, bet diemžēl kara konfliktu punkti pasaulē nemazinās. Sīrijā, Afganistānā, Ukrainā un citur pasaulē sievietes atrodas ilgstošā kara konfliktu zonā…
Inese Ramute ļoti atzinīgi izteicās par Valmieras Integrēto bibliotēku, kas pēc teātra viņai ir otra mīļākā vieta Valmierā. Mainoties laikam, mainās arī teātris. Repertuārā arvien vairāk ienāk dokumentālais teātris, un tad bez bibliotēkas palīdzības un atsaucīgo bibliotekāru sagādātajiem materiāliem ne soli!
Runājot par atbalstu, ko sieviete var sniegt sievietei, ir jāizdomā modelis, KĀ mēs katra varam to darīt. Varbūt kādai vajag drēbes, citai naudu vai psiholoģisku palīdzību, kādai skaidrību par dzīvi ievieš teātra izrāde.
Inesi Ramuti bija ieradusies sveikt arī kinorežisore un grāmatu autore Dzintra Geka-Vaska, kas Rozes dienas balvu saņēma 2023.gadā. Abām Valmieras aktrisēm viņa uzdāvināja grāmatas “Skola Sibīrijā”.
Pēc Rozes dienas kopīgās fotosesijas aktrise Regīna Devīte ar zili dzeltenu tulpju pušķi pateicās Anitai Apinei par šī pasākuma organizēšanu. Viņa arī izteica atbalstu sievietēm Ukrainā, kur daudzām 8.marts šobrīd nav nekāda svētku diena…
Kāds varbūt teiks: “Kāpēc mūžīgi vajag par to runāt? Ir jau apnicis!” Mana pārliecība ir tāda, ka šodienas globālajā pasaulē mēs nevaram iedomāties, ka būsim laimīgi, mierīgi un dzīvosim zaļi, jo viss ir ļoti cieši saistīts. Manā jaunajā mono izrādē ir tāds teksts: “Vai jūs varat iedomāties karapulku ar sievietēm, kurš karo pret karapulku ar sievietēm? Jūs varat? Es nevaru! Ar tādām neprātībām nodarbojas tikai vīrieši!” Šajā svētku dienā aicinu izveidot tādu sieviešu karapulku, kas pret bezjēdzību, agresiju un tirgošanos pasaulē cīnās ar mīlestību, ar gudrību un sirsnību.
Šai Rozes dienai tika dots nosaukums “Improvizācija par sevi”. To iesāka Regīna Devīte, kas dzimusi tālajā Amūras apgabalā, Krievijā. Savu atmiņu par Sibīriju gan viņai nav, toties ir mammas un vecmammas stāsti par karu, Sibīriju, pēckara laiku, par Burtniekiem. Regīna aicina:
Vajag rakstīt dienasgrāmatas! Viss labais un sliktais apaug ar zāli. Ja nav atmiņu un vēstures, ar mums var viegli manipulēt un visu interpretēt, balts tiek pataisīts par melnu, un otrādi.
Ineses Ramutes dzimtas kokā ir šokolādes karalis Vilhelms Ķuze, vecāsmātes tēva brālis. Mamma nākusi no visai trūcīgas ģimenes, savukārt tēvs – to turīgas dzimtas, viņš uz skolu vests ar mašīnu!
Abām aktrisēm ir interese par vēsturi, kolekcionēšanu, abas ir priecīgas par saviem lielajiem bērniem. Regīnai savulaik bijusi cerība un sapnis, ka dēls Artūrs būs dzejnieks, bet nekā! Viņu interesē tehnika un auto lietas, bet Artūram ir arī laba balss un viņš ir lielisks danču meistars! Uz Ģikšu danču nakti var droši doties paši un laist jauniešus – tur nedzer, nelieto narkotikas, bet daudzas stundas aizrautīgi pavada, dejojot latvju dančus.
Inesei Ramutei ir divas meitas. Vecākā meita – Elīna Cērpa – ir aktrise, režisore, dramaturģe, scenogrāfe, strādā Ogres Vēstures un mākslas muzejā, studē budismu. Daudzi varbūt atceras viņas režisēto izrādi “Lūcis” (2017) Valmieras Drāmas teātrī, bet Latvijas Leļļu teātrī šobrīd pieprasīta ir viņas izrāde par trīs neredzīgām meitenēm – “Gaisma, es tevi dzirdu”.
Otra meita – Liene Laviņa – pievērsusies kino lietām. Viņa ir latviešu dokumentālā kino režisore un žurnāliste. Lienes pūrā ir dokumentālā filma “Tev, Rūķi!” (2016) par VDT aktrisi Rutu Birgeri, “Astra” (2023) par Gunāru Astru, bet 15.martā paredzēta pirmizrāde par Valmieras teātra rekonstrukciju “Mūsu mājas stāsts”.
Inese Ramute uzskata, ka vecākiem jābūt kā bastionam, kas vienmēr atbalstīs savus bērnus. Nu jau aktrisei ir arī trīs mazbērni.
Kādā brīdī Regīna Devīte sāk uztraukties par laiku: Ja mūs neturēs grožos, tad mēs beigsim vēlu vakarā! Teātrī jau nemaz tā nevar izrunāties, tur iedod lugas eksemplāru, pie kura ir stingri jāturas.
Jā, tiek runāts arī par izrādēm, kino un lomām. Protams, Regīna Devīte joprojām daudziem saistās ar Zentiņu seriālā “UgunsGrēks”. Inese Ramute atceras grāmatu, izrādi un tikšanos ar vienu no “Mežameitām”. Skaudras ir arī “Izdzīvošanas piezīmes” – par sieviešu pieredzi divos karos. Šī 2024. gada Valmieras vasaras teātra festivāla izrāde bija skatāma privātmājas šķūnī, tagad – Apaļajā zālē. Viegla nebūs arī aprīlī gaidāmā izrāde par kara priekšvakaru – “Burvju kalns” pēc vācu klasiķa Tomasa Manna Romāna. Tāpēc Inese Ramute saka: Gribu labu komēdiju! Un tāda vēlme nav nekas slikts un vieglprātīgs, jo smaguma jau pietiek tāpat. No šobrīd repertuārā esošajām izrādēm viņai vismīļākā ir “Cosmopolitan” – tajā var gan pasmieties, gan ir par ko padomāt.
Inese Ramute dalās arī ar savu vienīgo dzejoli par gulbjiem debesīs, ko sarakstījusi vidusskolas gados, un nobeigumā piebilst, ka viņa ir ļoti jautrs cilvēks ar labu humora izjūtu, tikai seja viņai tāda drūma…
Regīna Devīte tikšanos beidz uz pozitīvas nots. Viņa ir priecīga, jo darba pietiek, viņai ir divas monoizrādes (“Visa dzīve priekšā” un “Sieviete ar dzeltenām brillēm), bet attiecībā uz nākotnes plāniem viņa pasmaida un atbild: Dzīvoju un gaidu, ko vējš atnesīs!
