Lasīšanas laiks: 4 min
Šovasar mainās karstuma brīdinājumu sagatavošanas kritēriji. Turpmāk brīdinājumi sabiedrībai par karstumu tiks sagatavoti ne tikai ņemot vērā stingri definētās gaisa temperatūras vērtības, bet arī potenciālo ietekmi, ko rada karstums, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Brīdinājumi par karstumu sabiedrībai sniedz informāciju par gaidāmajiem apdraudējumiem gan veselībai, gan arī infrastruktūrai, kā arī var būt noderīgi citos aspektos. Brīdinājumi tiek apzīmēti ar noteiktu krāsu un sniedz arī informāciju par nepieciešamo rīcību, lai pasargātu veselību. Turpmāk tiks izmantoti šādi brīdinājumu kritēriji:
- dzeltenās pakāpes brīdinājums jeb stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra +27…+30⁰ divas dienas un ilgāk,
- oranžās pakāpes brīdinājums jeb ļoti stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra +31…+34⁰ divas dienas un ilgāk,
- sarkanās pakāpes brīdinājums jeb ekstremāli stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra ≥+35⁰.
Izvērtējot pētījumus, kā arī citu organizāciju sniegtos datus par gaisa temperatūras radīto ietekmi, ir secināts, ka dažādos apstākļos vienas un tās pašas maksimālās gaisa temperatūras vērtības var radīt atšķirīgu ietekmi. Šeit ir atsevišķi piemēri karstuma ietekmi pastiprinošiem vai samazinošiem faktoriem:
- Agrs intensīva karstuma vilnis uz iedzīvotāju veselību noteikti atstās lielāku ietekmi, jo cilvēka organisms vēl nebūs adaptējies tik augstai gaisa temperatūrai. Gaisa temperatūrai paaugstinoties pakāpeniski vai arī karstuma vilnim iestājoties vasaras vidū vai otrajā pusē, karstuma ietekme uz veselību ir mazāka.
- Karstuma ietekme palielinās, ja arī naktīs gaisa temperatūra saglabājas ļoti augsta jeb tiek novērotas tā sauktās tropiskās naktis. Šādos apstākļos arī nakts stundās temperatūra ir salīdzinoši augsta, vide neatdziest un cilvēka organismam nav iespēja atpūsties no karstuma vismaz diennakts tumšajās stundās.
- Savukārt situācijās, kad sajūtu temperatūra ir būtiski zemāka nekā gaisa temperatūra, karstuma ietekme ir sagaidāma mazāka – tas parasti ir apstākļos, kad gaiss ir salīdzinoši sauss, kā arī pūš vismaz neliels vai pat mērens vējš.
Ļoti piesardzīgiem jābūt lielu masu pasākumu apmeklētājiem un organizētājiem, sevišķi, ja tiek plānots, ka lielam cilvēku skaitam ilgstoši būs jāuzturas atklātos saules staros. Tad noteikti ir jāplāno rīcība, kas nodrošinātu iespēju radīt noēnojumu vai atvēsināties, cilvēkiem pietiekamā daudzumā nodrošināt dzeramo ūdeni u.c. Atsevišķos gadījumos pat ir jāizvērtē, vai nav iespējas mainīt pasākumu norises laiku vai vietu, lai izvairītos no potenciālajiem riskiem.
2023. gada vasarā noteikti papildu uzmanība būs jāpievērš laika apstākļiem jūlija pirmajā nedēļā, kad risināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki un arī nedēļās pirms tam, kad notiks sagatavošanās svētkiem. Turklāt, iepriekš minētais nav attiecināms tikai uz karstumu kā pasākumu norisi un dalībnieku veselību ietekmējošu faktoru. Noteikti jāseko līdzi arī potenciālajai stipru pērkona negaisu attīstībai, kas sev līdzi var nest ļoti stipras lietusgāzes, postošas vēja brāzmas vai lielgraudu krusu. Vēl arī citi meteoroloģiskie apstākļi var radīt ietekmi uz svētku norisi, tomēr potenciālie riski nav tik ļoti augsti.
Hidrometeoroloģisko apdraudējumu valsts brīdināšanas sistēma tiek uzlabota Norvēģijas finanšu instrumenta Klimata un vides programmas projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” ietvaros. Analizējot datus par karstumu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izmantoja ne vien uzkrāto vēsturisko meteorooģisko informāciju, bet arī sadarbības partneru iesniegto informāciju ietekmes analīzei. Šajā jomā vērtīgākie rezultāti tika iegūti, analizējot datus par saņemtajiem izsaukumiem no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.
LVĢMC brīdinājumus par bīstamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem sagatavo un publicē vietnē bridinajumi.meteo.lv, informāciju nosūtot arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, sabiedriskajiem medijiem, pašvaldībām un sadarbības partneriem, kā arī publicējot sociālajos medijos.
Par LVĢMC
LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.
Uzziņai:
