Valmieras Ziņas

Burkānciemā izskanējis astotais Mūzikas svētku koncerts

Lasīšanas laiks: 4 min

Burkānciemam Valmierā ir īpaša vieta.  Ne tikai tāpēc, ka šis mikrorajons piesaista cilvēku uzmanību ar savu nosaukumu un te slejas lepnākās privātmājas, bet arī tāpēc, ka te ir sava kopiena, sava Burkānciema biedrība un savi Mūzikas svētki, kas nu jau notiek četrus gadus. Namdaru, Palejas, Dzejnieku un Vienības ielas koncertiem pievienojusies Bērzu iela, kur sestdien, 13.augustā, mūziķus un klausītājus viesmīlīgi uzņēma mājas saimnieki Inese un Māris Andersoni.

Kopumā šis ir astotais koncerts Burkānciemā un, kā ierasts, tas apvieno vairākas mākslas. Šoreiz tā ir mūzika, glezniecība un dzeja. Sanākušos interesentus uzreiz piesaista gleznas, kas organiski iekļaujas apkārtējā vidē: pie malkas grēdas un mājas sienas, starp puķupodiem. Gleznu autore ir pati šīs mājas saimniece Inese Andersone un viņas meita Elza Līna. Inese ir skolotāja Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā, arī meita beigusi šo skolu, bet tagad studē arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē. Gleznas par demokrātiskām cenām iespējams arī iegādāties. Pati jaunākā glezna ar saulespuķēm Inesei tapusi vēl iepriekšējā vakarā.

Koncertu atklāj Aivars Cepītis, kuru kopā ar Ritmu Pētersoni-Cepīti varētu saukt arī par šo svētku patronu un patronesi. Vienmēr klātesoša ir izcilā pianiste Jautrīte Putniņa un viņas “Petrof” klavieres, kuras pianistes dēls Māris uzdāvinājis Cepīšu ģimenei ar nosacījumu, ka tās tiks izmantotas koncertos, tad nu šie Burkānciema Mūzikas svētki arī ir kā veltījums Jautrītei Putniņai.

Augusta vakars vēl ir gaišs, bet Andersonu mājas pagalmā uz nelielās skatuvītes iemirdzas zvaigznes, kas apvienojušās zem nosaukuma NYX Trio: flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja. Šī kamermūzikas apvienība izveidota jau 2011.gada beigās, un trio ar dažādām koncertprogrammām aktīvi koncertē gan Latvijā, gan ārzemēs. Mūziķes iedrošina klausītājus nebaidīties no garajiem skaņdarbu nosaukumiem, jo šajā vakarā viņu mūzika ir kā īsas, skaistas un vasarīgas miniatūras.

Neslēpjot savu satraukumu, ar dzeju, ģitāru un dziesmām pie skatītājiem basām kājām iznāk Gita Kārkliņa, kas laikrakstā “Liesma” un internetā pazīstama kā Gita Neverita. Tagad rīdziniece, bet uzaugusi Viestura laukumā, Gita pati apguvusi ģitāras un klavierspēli, jo nav bijusi iespēja mācīties mūzikas skolā:

Kāds kaut ko teica par tējas glāzēm

Un kaut ko par vētrām

Tā tēja droši vien bija

Ar piparmētrām

Daudzsološa ir jaunā pianiste Sniedze Sarja, kas mācās Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā pie skolotājas Ligitas Muižarājas, savukārt ar emocionālu un aizkustinošu programmu bija ieradušās Limbažu meitenes. Dažādos sastāvos uzstājās dažādu paaudžu mūziķes: vijoles spēles skolotāja Anna Spalviņa, koncertmeistare Gunta Siliņa,  māsas Lote un Līva Miķelsones, Terēze Drozdeka.  Vijolniece Anna Spalviņa atzīst, ka šogad viņai īpaši tuvas kļuvušas gan saulespuķes, gan ukraiņu komponista Miroslava Skorika “Melodija”. Klausītājus saviļņoja arī “Mans ceļš”(My Way), ko daudzi pazīst kā dziesmu Frenka Sinatras izpildījumā. Lai jums katram izdodas noiet savu ceļu tā, kā jūs to gribat! – tāds ir skolotājas novēlējums koncerta apmeklētājiem.

Par Burkānciemu savs stāsts ir Indrai Vīlisterei, kura 33 gadus nostrādājusi Valmieras muzejā, bet atzīst, ka ir švaka vēsturniece, vairāk – vācēja. Viņa ieradusies ar Jautrītes Putniņas atmiņām skaistā, labi salasāmā rokrakstā, ko pianiste muzejam uzdāvinājusi jau 2008.gadā. Indra lasa fragmentus par arheoloģiskajiem izrakumiem tirgus laukumā, priecājas par pianistes bagāto un tēlaino valodu, kur barankas savērtas virtenēs kā krelles, bet bruģakmeņi spīd kā senču pakauši. Indra klātesošos aicina arī tagad rakstīt dienasgrāmatas un atmiņas, fotografēt šodienas Valmieru, jo bērniem, mazbērniem un muzejniekiem tā būs vēsture.

Inese un Māris Andersoni ir tuvi ne tikai ar mākslu un mūziku, viņi sevi atraduši arī Vasarsvētku draudzē. Kopā ar citiem līdzīgi domājošajiem viņi dziedot novēl, lai visus tas Kungs svētī, pasargā un visiem nes mieru. Bet pēc garīgās baudas nepieciešama arī fizisko spēku atjaunošana, tāpēc Andersonu dārzā vakars turpinās sarunās, kur mūziķi un klausītāji bauda sarūpēto cienastu.

Aivars Cepītis un Ritma Pētersone-Cepīte sirsnīgi pateicas Valmieras novada pašvaldībai, visiem mūziķiem, Gitai Neveritai, Indrai Vīlisterei, Ilmāram Skādulim, Andersonu ģimenei un visiem atsaucīgajiem klausītājiem.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Mūsu partneri