Lasīšanas laiks: 3 min
6.augustā Valmieras muzeja Izstāžu namā ar pāris stundu starpību tika atklātas divas izstādes: Ilzes Ērgles-Vanagas gleznu izstāde „Iegrimt peoniju burvībā” un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) interaktīvā izstāde „Redzēt. Domāt. Radīt”.
Kad dārzos un parkos peonijas savu skaistumu ir atdevušas karstajām vasaras dienām, šie daudzveidīgie un krāšņie ziedi no jauna ir uzziedējuši muzeja Izstāžu zāles 2.stāvā, kur gandrīz divus mēnešus valmierieši un pilsētas viesi varēs baudīt gan peoniju skaistumu, gan Ilzes otro iedvesmas objektu – Latvijas mākoņus. Gleznas ar peonijām ir ļoti jaudīgas, gaišas un siltas, pārsvarā lielformāta, zieds – no maigas krēmkrāsas un viegli rozā līdz piesātinātam tumšsarkanajam tonim. Savukārt mākoņi bieži vien ir visai smagi, draudīgi, it kā pievilkušies ar lietu, bet ir arī balti un pūkaini vai rozīgi – gluži kā peoniju ziedi.
Ilze peonijas iepazinusi mammas dārzā un tās glezno jau desmit gadus, mākoņi gleznās parādījušies vēlāk. Pati māksliniece par sevi un savu iedvesmas avotu saka:
Es dzīvoju Latvijā, kur katru dienu mani ieskauj pārsteidzoša neskarta daba un bagāti četri gadalaiki ar iedvesmojošām debesīm un ainavām. Latvijā ir visskaistākie mākoņi pasaulē. Tie slīd gar manas darbnīcas logiem, nemitīgi veidojot visneiedomājamākās formas un krāsu gammas.
Atklājot izstādi, muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Guna Medne māksliniecei dāvina rozes no sava dārza, jo tās gadā uzzied vairākas reizes, bet Valmierā ir noticis brīnums, un, pateicoties Ilzei, peonijas ir uzziedējušas otrreiz! Peonijas ir arī muzeja direktores Ivetas Blūmas mīļākās puķes, bet VDMV direktore Inese Mētriņa Ilzei dāvina baltu un kuplu hortenziju ar novēlējumu, ka varbūt arī šie ziedi reiz kļūs par iedvesmas avotu Ilzes gleznām.
Sveicot Ilzi ar pirmo personālizstādi, apsveicēju runās izskan patiess prieks, ka šoreiz izstādes autore ir vietējā māksliniece, dzimusi, augusi mācījusies un strādā Valmierā. Ilze tiek salīdzināta ar latviešu gleznotāju Pēteri Kundziņu, sauktu arī par mākoņu Kundziņu, jo viņa gleznās mākoņi ir gandrīz telpiski un sniedz emocionālu noskaņu. Varbūt pēc gadiem mums būs arī mākoņu Ilze?…
Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums uzsver, ka latviešu dārzi nav iedomājumi bez pujeņu krūmiem, un Ilzei novēl saslimt ar izstāžu bacili – lai šī ir pirmā, bet ne vienīgā izstāde!
Mākslinieces vīrs Jānis Vanags atceras, ka sākumā Ilzes darbnīca bijusi daļa no viņa biroja, bet kļuvis par šauru, jo Ilzes darbi ir diezgan lieli, kad bērni izauguši, viņa strādā arvien intensīvāk. Prieks, ka Ilzes gleznas aizceļojušas arī uz Ameriku, Austrāliju, Angliju.
Lai arī VDMV interaktīvās izstādes nosaukumā parādās tikai trīs vārdi („Redzēt. Domāt. Radīt”), iepazīstoties ar izstādi, parādās vēl divi uzdevumi – zināt un lietot.
VDMV direktore Inese Mētriņa uzsver, ka šis piecu gadu posms līdz skolas 50 gadu jubilejai ir ļoti nozīmīgs ceļa posms. Smags bija aizvadītais mācību gads, kad viss notika attālinātā režīmā. Izstāde ir kā retrospekcija, bet visa centrā – skolotājs, jo attālināto mācību laikā pedagogiem bija jāmāca un jāiedvesmo savi audzēkņi.
Ja citās izstādēs ir stingrs norādījums „Ar rokām neaiztikt!”, tad šajā izstādē notiek pretējais – izstādes apmeklētāji ir aicināti zīmēt, lipināt plastilīnu, veidot kolāžas – kļūt par mākslas darbu līdzautoriem. Savs uzdevums ir arī mākslas skolas pedagogiem – ierakstīt savu atziņu par mākslas un dizaina izglītību. Gan skolotāji, gan skolēni aicināti uz laika līnijas atzīmēt arī savu darba vai mācību laiku, sev tuvāko pedagogu.
Šajā laika līnijā daudzi gadi arī māksliniecei Ilzei Ērglei-Vanagai, kas savu ceļu sākusi Valmieras bērnu mākslas skolā, tad turpinājusi mācības mākslas vidusskolā, kas izveidota pie Valmieras Valsts ģimnāzijas, bet 2017.gadā skolā atgriezusies jau kā skolotāja.
Tie, kas piedalījās izstādes atklāšanā, sevi jau ir pieteikuši un atziņu uzrakstījuši, citi to var izdarīt līdz 25.septembrim. Katrā ziņā šī izstāde pēdējā dienā noteikti atšķirsies no tās izstādes, kas bija atklāšanas brīdī.
