Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 14.novembrī, Vidzemes Augstskolā viesojās Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) ar vieslekciju par ētikas lomu politikā.
K.Kariņš pastāstīja studentiem par savu darbu Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un jaunākajiem Eiropas Savienības likumdošanas jautājumiem. Īpašu uzmanību viņš pievērsa lobiju darbam, atzīstot, ka līdz šim neviens no lobistiem viņu nav mēģinājis ietekmēt, izmantojot neētiskus un nelikumīgus līdzekļus. Taču viņš minēja piemērus par trim iepriekšējā sasaukuma Eiropas Parlamenta deputātiem, kas tika pieķerti kukuļošanā.
K.Kariņš atzina, ka liela nozīme ētikas normu ievērošanā ir cilvēka audzināšanā un paškontrolē, jo pat salīdzinoši lielā EP deputātu alga ne vienmēr spēj atturēt cilvēkus no neētiskas rīcības.
Vienlaikus gan viņš aizstāvēja ideju par ministru algu paaugstināšanu Latvijā, lai “būtu konkurence uz ministru amatu, nevis tāda situācija, ka neviens negrib kļūt par ministru un nākas pierunāt darīt šo darbu”.
Komentējot Artura Kaimiņa ievēlēšanu un darbību Saeimā, K.Kariņš atzina, ka vēlētājiem un medijiem patīk “solisti”, bet darbs parlamentā prasa būt komandas spēlētājam. “Ja tu savā vidē es tikai indivīds, tu esi neefektīvs.”
Salīdzinot Saeimas un EP darbu, K.Kariņš minēja kādu būtisku atšķirību. Latvijas parlamentā notiek atklāta politiskā cīņa, un
bieži vien politiķi “spļauj akā, no kuras pašiem nākas pēc tam dzert”.
Opozīcija lamā pozīciju un otrādāk, aizmirstot par to, ka drīz vien var nākties sadarboties vienā koalīcijā. Savukārt Eiropas Parlamentā nenotiek atklāta konfrontācija, jo nav stingra dalījuma pozīcijā un opozīcijā. Katrā jautājumā politiskie spēki meklē sev sabiedrotos, tādēļ nav izdevīgi atklāti naidoties.
Taču bieži vien Eiropas Parlamentā kolēģi viens otram smaida, bet aizmuguriski var “iedurt dunci mugurā”.
Krišjāņa Kariņa vieslekcija bija daļa no lekciju kursa “Sabiedrisko attiecību ētika”. Kā pastāstīja lektore Iveta Ķelpe, šī kursa mērķis ir topošajiem sabiedrisko attiecību speciālistiem likt aizdomāties par to, kā personīgā ētika savijās ar sabiedrisko attiecību profesionāļa ētiku.
“Sabiedrisko attiecību speciālisti ir tie, kas informē dažādas sabiedrības grupas. Viņiem ir īpaši jāizvērtē, ko viņi saka un dara, un kā tas ietekmē daudzus cilvēkus.
Tādēļ šiem speciālistiem ir paaugstinātas ētikas prasības, lai viņi spētu izvērtēt, kādu informāciju publicēt un par ko viņi aicina sabiedrību iestāties. piemēram, par kāda jauna lielveikala būvniecību vai tās aizliegšanu,” skaidroja I.Ķelpe.
Lekciju ciklā tika aicināts piedalīties Krišjānis Kariņš, lai viņš, kā pieredzējis politiķis nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī, dalītos ar studentiem savos uzskatos un pieredzē par politisko vidi un tām vērtībām un kritērijiem, ko viņš ievēro savā darbībā.
Kā atzina I.Ķelpe, Krišjānis Kariņš izvēlēts runāt par ētikas jautājumiem ar studentiem, jo viņš ir viens no tiem politiķiem, kur karjerā nav bijuši skandāli un kompromitējošas situācijas, kas varētu raisīt aizdomas par korupciju un ētikas pārkāpumiem. Tādēļ studentiem ir vērts uzklausīt viņa pieredzi, lai gūtu sev vērtīgas atziņas.
K.Kariņa vieslekcijā piedalījās arī Vidzemes Augstskolas politoloģijas un žurnālistikas studenti.
