Lasīšanas laiks: 3 min
Kamēr nebūs Covid-19 vakcīnas, tikmēr kaut kāda distancēšanās sabiedrībā būs jāievēro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.
Viņš uzsvēra, ka var mācīties labākos piemērus no citām valstīm – pārsvarā Āzijas. Viņš skaidroja, ka tādas pārapdzīvotas valstis kā Dienvidkoreja, Singapūra un Taivāna, balstoties uz distancēšanās paņēmieniem, spēj strādāt un funkcionēt. “Drīz šīm Āzijas valstīm varētu pievienoties arī Norvēģija un, iespējams, arī mēs, bet, protams, ka kaut kāda distancēšanās būs jāsaglabā,” sacīja speciālists.
Dumpis norādīja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pārliecinoši ievēro noteiktos ierobežojumus un tieši tādēļ cilvēki saslimst arvien mazāk.
Ja iedzīvotāji turpinās ievērot ierobežojumus, varēs runāt par to samazināšanu, pārliecināts infektologs. Viņš gan uzsvēra, ka strauja to “palaišana vaļā” Latvijā nenotiks, jo “mēs jau esam diezgan brīvi”. Tomēr noteikti, saglabājot esošos ciparus, kādi ierobežojumi tiks samazināti un pie tā tiek strādāts, uzsvēra speciālists.
Viņš piebilda, ka ierobežojumu nav daudz, bet daži, piemēram, veselības nozarē, ir salīdzinoši stingri, tāpēc noteikti par tiem tiks runāts. Par pārējo ierobežojumu iespējamu atcelšanu viņš patlaban nevarēja izteikties.
Dumpis piebilda, ka Latvijā tiek veikts ļoti daudz Covid-19 testu, salīdzinot ar citām valstīm, un slimie tiešām tiek pie testēšanas. Vienlaikus slimie ir tikai neliela daļa no testētajiem. Uzdevums ir laiku pa laikam testēt cilvēkus visās Latvijas vietās, lai nepalaistu garām uzliesmojumus, akcentēja infektologs.
Viņš arī pastāstīja, ka ir sākušies Covid-19 vakcīnas otrās fāzes pētījumi ar cilvēkiem. Viņš ir dzirdējis, ka ātrākais septembrī varētu sākties trešās fāzes pētījumi jeb plaši pētījumi uz cilvēkiem, kas savukārt nozīmē, ka vakcīna varbūt varētu būt pieejama nākamā gada sākumā. “Vai būs pieejama Latvijai uzreiz, to es nezinu. Bet ir cerība, ka vakcīna būs ātrāk kā gadu no šī brīža,” teica Dumpis.
Attiecībā uz medikamentiem diemžēl nekādu “patīkamu jaunumu nav”, viņš atzina, piebilstot, ka pirms diviem mēnešiem bija lielākas cerības, ka kādi no Latvijā pieejamiem medikamentiem varētu darboties uz vīrusu, bet “diemžēl izskatās, ka brīnumzāles tie nebūs”.
Ir viens medikaments, kuru cenšas dabūt Latvijā pētījuma ietvaros. Tas ir domāts smagiem pacientiem, bet arī tam vēl ir nepieciešami papildu pierādījumi, atzina infektologs.
Runājot par pašu vīrusu, Dumpis sacīja, ka diez vai tas paliks “niknāks”, bet to nevar izslēgt. “Drīzāk viņš varētu palikt lipīgāks un mazāk kaitīgs. Un tādas hipotēzes jau ir publicētas, jo tas ir ieinteresēts izplatīties maksimāli mierīgā veidā,” stāstīja Dumpis.
Pēc viņa teiktā, būtisks ir jautājums, vai ar to varētu saslimt atkārtoti, jo vīruss būs izmainījies. Viņš atzina, ka vīruss nav ļoti mainīgs un zināms, ka daudziem pacientiem neattīstās antivielas. “Pastāv aizdomas, ka varbūt tā nebūs, ka pūļa imunitāte vienkārši lēnā garā radīsies,” atzina Dumpis.
Kā ziņots, līdz ceturtdienai Latvijā bija reģistrēti 675 Covid-19 pacienti, savukārt kopējais izmeklējumu kopskaits sasniedza 31 302.
Patlaban norit sarunas par iespēju atsākt sniegt ambulatoros pakalpojumus. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ceturtdien preses konferencē pavēstīja, ka sarunās ar nozares pārstāvjiem patlaban secināts, ka tos būtu jāatsāk sniegt pakāpeniski un vēlams to sākt ar diagnostiku. Tomēr precīzs datums, kad konkrēti veselības aprūpes pakalpojumi būs atkal pieejami, pagaidām vēl nav zināms, piebilda ministre.
Pirms dažām dienām ministre gan piekodināja, ka, vadoties pēc epidemiologu un infektologu prognozēm, paredzams, ka 25.aprīlī sagaidāms Covid-19 inficēšanās “pīķis”, tādēļ, neskatoties uz citu Eiropas valstu ierobežojumu mazināšanu, Latvijā tuvākajā laikā ierobežojumu mīkstināšana nav sagaidāma.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka pēc divām nedēļām epidemiologi varētu nākt klajā ar ierosinājumiem, kas paredzētu Covid-19 izraisītās epidēmijas noteikto ierobežojumu mazināšanu.
