Valmieras Ziņas

Harijs Panke: Izmaiņas nozarē prasa individuālu ilgtermiņa attiecību veidošanu ar katru piena ražotāju

Lasīšanas laiks: 10 min

Vidzemē vēsturiski ir notikusi Latvijas piensaimniecības nozares attīstība. Šajā reģionā sekmīgi strādā daudzas ļoti profesionālas un jau vairākās paaudzēs pārmantotas saimniecības. Savukārt Valmierā ir spēcīgas piena pārstrādes tradīcijas – te strādā daudzi pieredzes bagāti un arī jauni, ieinteresēti piensaimniecības speciālisti, kas rada iecienītus, modernus un veselīgus produktus. Tādēļ šī nozare ir ļoti svarīga pilsētas un visa reģiona ekonomikā. Vienlaikus pēdējo gadu laikā piedzīvotās piena iepirkuma cenu svārstības ir būtiski ietekmējušas situāciju pienkopības nozarē. Tāpēc par piena pārstrādātāju un ražotāju ilgtermiņa sadarbības nozīmi – ieguvumiem pašiem zemniekiem, uzņēmējiem, nozarei un patērētājiem intervijā „Valmieras Ziņām” pastāstīja piensaimniecības eksperts, “Food Union” grupas uzņēmuma “Rīgas piena kombināts” padomes priekšsēdētāja vietnieks HARIJS PANKE.

Kā jūs raksturotu situāciju piena nozarē?

Kopumā „Food Union” grupa, kurā ietilpst Latvijā trīs lielākie piena pārstrādes uzņēmumi “Rīgas piena kombināts, “Valmieras piens” un “Rīgas piensaimnieks”, nav atdalāma no ekonomiskajiem procesiem Latvijā, Eiropā un visā pasaulē, tāpēc tas viss jāvērtē vienkopus.

Situācija nozarē mainās. Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), pieņemot un pildot attiecīgos ES kopējos noteikumus, mums pavēries liels tirgus gan Eiropā, gan pasaulē. Tas ir labi, ņemot vērā, ka mūsu piena ražotāji saražo pienu divreiz vairāk par vietējā patēriņa vajadzību. Taču arī Latvijas kaimiņi – igauņi un lietuvieši -, pienu ražo divreiz vairāk nekā pašiem vajag. Arī Polijā, Vācijā un Dānijā ražo pienu virs pašpatēriņa un tā apjomi turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka arī šo valstu piensaimnieki aktivizējas cīņā par patērētāja labvēlību, tai skaitā arī Latvijas tirgū. Protams, pasaulē palielinās arī piena patēriņa pieprasījums un ES eksporta iespējas uz trešajām pasaules valstīm katru gadu arī palielinās, taču arī šajā preču plūsmā ir vērojama liela ražotāju konkurence. No teiktā gribētu secināt, ka, pirmkārt,

situāciju piensaimniecībā raksturo pieaugoša vispārēja konkurence.

Otrkārt, pēdējo 12-13 gadu laikā, kopš ES mērķtiecīgi samazina un atceļ dažādus piena nozares stabilitātes regulējumus, kā eksporta subsīdijas, intervences cenas un kvotu sistēma, ir vērojamas biežākas un dziļākas produktu plūsmu svārstības, līdz ar to cenu mainība ir lielā diapazonā. Svārstības ietekmē arī ekstremāli klimatiskie apstākļi, ģeopolitiskie un ekonomiskie notikumi, kā arī modernā tirgus apstākļos radušies starpnieku formējumi, kas mērķtiecīgi ar lieliem finanšu resursiem iesaistās produktu plūsmas ķēdē ar mērķi nopelnīt. Ķīles pārtikas ekonomikas institūta direktors H.Tīle ir minējis, ka cenu svārstību biežums un amplitūda kopš 2007. gada ir palielinājusies divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, un uzskata, ka nākotnē tas var neprognozējami turpināties.

Treškārt – mainās patērētāju pieprasījums. Palielinās cilvēku prasības pēc veselīgiem, ērti lietojamiem un viegli pieejamiem produktiem. Izteiktāka iezīmējas mērķauditoriju (progresīvi domājošie, jaunās māmiņas, jaunieši u.c.) prasība pēc videi draudzīga iepakojuma un atbildīgas ražotāju attieksmes pret vidi, tai skaitā dzīvniekiem. Vairāk uzmanības tiek pievērsts zīmoliem un to reputācijai.

Ceturtkārt, daudzās jomās notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā nozarē jaunie speciālisti ienāk ar modernu IT rīku pielietošanas prasmēm, kas ļauj daudz efektīvāk apstrādāt informāciju un pieņemt pareizākus lēmumus. Mums, uzņēmējiem, ir izaicinājums piesaistīt šādus jaunos profesionāļus un arī pašiem apgūt modernās tehnoloģijas, lai sekmīgi turpinātu saimniecisko darbību.

Apkopojot teikto – Latvijas piensaimniecības nozarei jāstiprinās pieaugošajā konkurencē, jādomā par risku vadību un izdzīvošanu iespējamo cenu svārstību periodos. Izšķirīgi svarīgi ir iespējami labi izzināt un apmierināt patērētāja prasības, un vēlams un visu to paveikt, piesaistot progresīvus, izglītotus, ieinteresētus un drošus cilvēkus.    

Kāda ir jūsu uzņēmuma stratēģija?

“Food Union” stratēģija ir iespējami labi izkopt mūsu sadarbības ķēdi, kurā ir četri posmi – patērētājs, tirgotājs, pārstrādātājs, ražotājs. Galvenais princips pastāvīgi palielināt ķēdes sadarbības efektivitāti un saglabāt līdzsvaru starp ķēdes dalībniekiem. Efektivitāte, pirmkārt, nozīmē rūpīgu un precīzu patērētāju vēlmju izpēti un atbilstošu produktu izstrādi, to testēšanu, koriģēšanu un uzlabošanu, līdz patērētājs ir apmierināts. Produktu ražošana, glabāšana un transportēšana, iespējami taupot resursus un mazinot ietekmi uz vidi, ir mūsu ik dienu aktuāls uzdevums.

Ļoti nozīmīga loma ir arī sadarbībai ar tirgotājiem. Mēs slēdzam ilgtermiņa sadarbības līgumus, lai savstarpēji justos droši, proti, lai tirgotājs jau šodien zina, ka, piemēram, jaunais saldējums ,,Pols” viņa pircējiem būs pieejams līdz ar pavasara iestāšanos. Mums, savukārt, tas nozīmē pārliecību, ka varēsim saldējumu pārdot, lai secīgi norēķinātos ar mūsu partneriem (piemēram, piena piegādātājiem) un darbiniekiem.

Svarīgi arī ievērot līdzsvaru starp visiem ķēdes dalībniekiem šajos svārstīgajos tirgus apstākļos. Bieži sadarbības ilgtspējas drauds un pat maksātnespēju un bankrotu cēloņi ir kāda sadarbības ķēdes dalībnieka apstākļiem neatbilstoša nepamatota pārmaksa un cita nesamērīga samaksa. Būtiski, lai pircējam nav jāpārmaksā par preci, bet ražotājam – lai pietiek līdzekļu izejvielas iegādei. Esam secinājuši, ka dziļas cenu svārstības samazina vidējo piena iepirkuma cenu ilgtermiņā vai pat apdraud dzīvotspēju.

Krietni efektīvākas ir stabilas cenas ar mazu svārstību ilgtermiņā.

Domāju, piena ražotājam ir svarīga stabilitāte ilgtermiņā, tāpēc cenšamies arī ar fermeriem slēgt ilgtermiņa līgumus, kas garantē stabilus ienākumus un darbību pārredzamību gadu vai vairāk. Kopā ar valsts un ES lauksaimnieku atbalsta programmām tas dod arī prātīgu un stabilu attīstības iespēju. Lai izstrādātu un uzturētu ilgtermiņa sadarbību ar piena ražotājiem, nepieciešama ļoti cieša pastāvīga savstarpēja komunikācija, kā arī visu procesu un sasniegto rezultātu pieejamība un caurspīdīgums. Lai to paveiktu, esam izveidojuši atbilstošu darbinieku komandu, kas jau trešo gadu strādā pie šīs stratēģiskās sadarbības modeļu izstrādes un to pilnveidošanas. Šajā salīdzinoši īsajā laikā ir izdarīts daudz. Ieviesti ilgtermiņa sadarbības līgumi, kas garantē ne vien stabilu iepirkuma cenu, bet arī patīkamus lojalitātes bonusus. Radīta īpaša aplikācija “Gudrais piensaimnieks”, kas ļauj piena ražotājiem sekot līdzi visai informācijai par sava nodotā piena daudzumu, tauku un olbaltumu saturu un cenu. Regulāri organizējam arī individuālas tikšanās ar piegādātājiem pie viņiem saimniecībās, rīkojam ekskursijas uz mūsu ražotnēm Rīgā un Valmierā, lai parādītu, kā no viņu piena top dažādi produkti. Vismaz reizi mēnesī izsūtam mūsu sadarbības zemnieku saimniecībām arī elektroniskās ziņas par jaunumiem mūsu kompānijā. Tiklīdz esam ieviesuši kādu jaunu produktu, mēs dodamies pie svaigpiena ražotājiem ciemos, lai uzcienātu un uzklausītu viņu viedokli gan par produktiem, gan par sadarbību kopumā. Un, lai padarītu saikni vēl cilvēciskāku, mēs partnerus sveicam arī viņiem nozīmīgos svētkos. Nesen esam ieviesuši vēl kādu jaunumu – vides objektu uzstādīšanu. Pērnā gada nogalē šāds objekts, kas informē par to, ka no šīs saimniecības ražotā piena top “Food Union” zīmola „Valmiera” produkti, tika uzstādīts mūsu ilglaicīgā partnera zemnieku saimniecībā „Ceipi 1” Burtnieku pagastā. Tādējādi mēs pateicamies ilgtermiņa partnerim, kurš sadarbojas ar mums kopš 1992.gada. Šis objekts, protams, uzliek arī papildu atbildību piena ražotājam par savas produkcijas kvalitāti. Līdzīgs objekts nesen tika uzstādīts arī Viļānu pusē, apliecinot, ka “LIS Latgalē” tiek ražots piens zīmola “Kārums” produkcijai.

Pagaidām esam vienīgie, kas ir ieviesuši šādu individuālo attiecību sistēmu ar piena ražotājiem, taču ir pazīmes, kas arī citi pārstrādātāji sāk veidot ko līdzīgu. Tas ir apsveicami, jo tādējādi tiks sakārtota piena nozare kopumā, samazinot nestabilitātes risku, kas izraisa citas negatīvas sekas.

Jāpiebilst, ka pienkopībā ļoti svarīga ir pēctecība. Stabilitāte un pārredzamība ļauj cilvēkiem drošāk skatīties nākotnē, tādēļ jaunā paaudzes vēlas turpināt darbu šajā jomā. Ir vairāki mūsu sadarbības partneri, kur vecāku izveidoto saimniecību ir pārņēmuši bērni un pat mazbērni. Ieviešot modernos risinājumus, arī mēs cenšamies ieguldīt savu artavu, lai jaunajai paaudzei šķistu interesanta pienkopības nozare un mēs varētu nākotnē paļauties uz stabiliem izejvielas piegādātājiem.

Bieži vien tiek salīdzinātas piena iepirkuma cenas starp Latviju un Rietumeiropas valstīm. Kā jūs skaidrojat cenu atšķirību?

Salīdzinot piena iepirkuma cenas, bieži netiek ņemti vērā visi cenu veidojošie faktori. Katrai valstij tuvākais ir savs mājas tirgus.

Svaigpiena cenas sākums ir pircēja vēlme veikalā maksāt par konkrētu preci.

Ļoti vēlams, lai pircējam būtu iepatikusies un viņš varētu atļauties tieši “Tavā” pienotavā ražotu preci. Tāpēc mūsu stratēģijas prioritāte ir pircējs un tam vislabāk piemērotais produkts.

No pircēja samaksātās naudas par šo produktu jāatskaita pievienotās vērtības nodoklis un tirgotāja daļa, kas Latvijā un daudzās Eiropas valstīs ir atšķirīgi. Tad nauda, kas paliek pāri, jāsadala starp piena pārstrādātāju un izejvielas ražotāju jeb zemniekiem. Pārstrādātājam, t.i., mums, vēl jāatmaksā izejvielas un produktu transportēšana.

Tā kā Latvijā varam pārdot tikai aptuveni pusi no saražotā piena, otra puse ir jāeksportē.

Potenciālie pircēji pamatā atrodas trešajās valstīs, pie kurām preces visbiežāk ceļu no Eiropas uzsāk Roterdamā, līdz kurai krava jānogādā, un tad tur jākonkurē ar dāņiem, vāciešiem vai pašiem nīderlandiešiem, kas tur atrodas būtiski tuvāk un arī preces viņiem vairāk. Tas viss mums apgrūtina dot saviem partneriem solījumus par Eiropas cenām, kaut, sekmīgi attīstot savu izvēlēto produktu stratēģiju, sasniedzam arī augstāku cenu līmeni un lēnām mazinām plaisu.

Lai arī vācieši saņem par pienu augstākas cenas, tas pats nozares analītiķis H.Tīle ir aprēķinājis, ka vidēji pēdējos 10 gados no pienotavas saņemtā nauda ir nosegusi tikai 86% no viņu fermeru izmaksām. Tas nozīmē, ka pārējā nauda ienāk no citiem darbību rezultātiem, bet galvenokārt no valsts un ES atbalsta maksājumiem. Uzskatu, ka ir svarīgi vērtēt piena ražošanas ienesīgumu, ņemot vērā visus izmaksu un ieņēmumu posteņus, un te, manuprāt,

daudzi mūsu fermeri attiecībā tieši uz lauksaimniecisko darbību ir labāki par vāciešiem.

Uz kurām valstīm „Food Union” eksportē savu produkciju?

Kopumā “Food Union” grupas Latvijas uzņēmumos ražotu produkciju var atrast vairāk nekā 25 dažādās pasaules valstīs – sākot ar Baltiju un Skandināviju, līdz ASV un Austrālijai. Bet kā mūsu lielākie eksporta tirgi ir jāatzīmē Azerbaidžāna, Ukraina un Lielbritānija.

Taču līdzās produkcijai mēs eksportējam arī zināšanas. Proti, “Food Union” ražotnē “Rīgas piena kombināts” šobrīd tiek veidots Svaigo piena produktu Izcilības centrs, kur tiek izstrādāti jaunie produkti gan vietējam, gan eksporta tirgum. Tajā top arī produkti, kas tiek eksportēti uz Ķīnu vai ražoti tur pat uz vietas divās mūsu grupas ražotnēs, kā rezultātā Ķīnas veikalos ir nopērkami Latvijā labi pazīstamo zīmolu preces – piena produkti “Lakto” un “Kārums”, kā arī saldējums “Ekselence”.

Otrā lielā piena ražotāju izeja pie patērētāja ir caur saldējumu, kuram ir viena no lielākajām pievienotajām vērtībām, salīdzinot ar citiem piena produktiem. Jau tradicionāli “Rīgas piena kombināts” ir līderis šajā segmentā Latvijā. „Food Union” grupā ietilps arī saldējuma ražotājs „Premia” Igaunijā, padarot mūs par absolūtu līderi Baltijā.

Valmieras puses pienkopji un „Valmieras piens” ir ļoti lielā mērā iesaistīti saldējuma ražošanā visā mūsu koncernā, nodrošinot vienu no galvenajām izejvielām – sauso piena pulveri.

Kopumā “Food Union” grupai ir uzņēmumi un ražotnes 9 valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā, Rumānijā, Baltkrievijā, Krievijā, Ķīnā.

Kādu jūs saredzat „Valmieras piena” vietu pilsētā?

Jau tradicionāli Valmieras apkaimē pienkopības nozare ir ļoti spēcīga. Arī pašlaik liela daļa mūsu piegādātāju darbojas tieši šajā reģionā, jau gadu desmitiem nodrošinot „Valmieras pienu” ar kvalitatīvu izejvielu.

Šobrīd Valmieras pienā” strādā virs 150 darbinieku, bet attīstot jauno produktu ražošanu, iespējams, radīsies arī jaunas darba vietas. Mēs ļoti rūpējamies, lai cilvēki šeit justos apmierināti ar savu darbu un esam panākuši labus rezultātus. Darbinieku mainība ir vien 2-3 procentu robežās. Būtiski, ka grupas ietvaros cieši sadarbojamies ar Valmieras tehnikumu, kā rezultātā jau piecus gadus pastāv Piena ražošanas meistara palīga izglītības programma – tās studentiem ir iespēja praktizēties mūsu ražotnēs Valmierā un Rīgā, saņemt stipendiju un pēc tam arī kļūt par “Food Union” darbiniekiem.

Uzņēmums jauniešiem var piedāvāt labas karjeras iespējas, jo ir nemitīgā attīstībā. Šodien „Valmieras piens” ir specializēta ražotne. Šeit top zīmolu „Lakto” un “Valmiera” veselīgie un inovatīvie piena produkti, līdztekus “Valmieras piens” ir arī “Food Union” grupas galvenais krējuma un biezpiena ražotājs Latvijā. Tāpat tieši no Valmieras tiek nodrošināts viss piena un ražošanas palīgmateriālu iepirkums mūsu uzņēmumu grupas ietvaros, te atrodas arī mūsu pārdošanas nodaļa.

Līdz ar to Valmiera ir kļuvusi par ļoti būtisku “Food Union” biznesa funkciju bāzes vietu Latvijā, kas nebūtu iespējams bez valmieriešu augstā darba spara un lokālā patriotisma.

„Valmieras piens” ir viens no senākajiem Valmieras uzņēmumiem. Tam ir cieša saikne ar pilsētu. Sekojot pašas Valmieras zīmola maiņai, arī “Valmieras piens” un tā piena produktu zīmols “Valmiera” 2019.gadā atjaunoja savu izskatu, uzsverot attīstību un padarot to mūsdienīgāku.

Mēs cenšamies iekļauties pilsētas norisēs. Jau septīto gadu atbalstām “Valmieras drāmas teātri”, piešķirot „Valmieras tīrkultūras balvu” skatītāju balsojumā par gada aktrisi, aktieri un izrādi. Nesen arī iesaistījāmies sociālās riteņbraukšanas aktivitātē, mudinot pilsētas iedzīvotājus vairāk pārvietoties ar velosipēdiem, lai saudzētu vidi un rūpētos par savu veselību.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

TOP 10 labākais darba devējs Vidzemē - Vidzemes slimnīca  aicina savā komandā MĀSU Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā Galvenie amata pienākumi: veikt pacienta novērtēšanu un sistemātisku datu apkopošanu par pacienta veselības stāvokli; veikt pacientu aprūpi un uzraudzību intensīvās terapijas laikā; veikt ārsta nozīmētas ordinācijas, saskaņojot tās ar aprūpes darbībām; pārzināt specialitātē izmantojamo instrumentu un aparatūras pareizu pielietošanu; veikt pacientu aprūpi un uzraudzību pirms un pēc anestēzijas periodā, kā arī anestēzijas laikā, dokumentēt veiktās darbības un nodrošināt informācijas nodošanu nākamajam aprūpes etapam; uzturēt drošu darba vidi. Prasības kandidātiem: māsas/vispārējās aprūpes māsas izglītība (vēlama māsas/vispārējās aprūpes māsas anestēzijā un intensīvajā aprūpē specializācija); reģistrācija ārstniecības personu reģistrā; spēja strādāt patstāvīgi un komandā; spēja ātri reaģēt un rīkoties neatliekamās situācijās; precizitāte un atbildība; zināšanas darbā ar datoru; valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas likumu; veselīgas profesionālās ambīcijas. Jaunā kolēģa ieguvumi: iespēja veikt atbildīgu un interesantu darbu vienā no labākajām ārstniecības iestādēm Vidzemē; iespēja strādāt zinošu profesionāļu komandā, sniedzot ieguldījumu ārstniecības aprūpes procesā; stabilu darbu uzņēmumā, kuram rūp katrs darbinieks un tā sniegtā darba kvalitāte; darba līgums uz nenoteiktu laiku; summētais darba laiks; atbildīgs, dinamisks un interesants darbs profesionāļu komandā; stabils atalgojums vienmēr laikā un sociālās garantijas (sākot no 2085 EUR); prēmijas un motivējošs labumu grozs; darba devēja apmaksātas profesionālās izaugsmes iespējas; veselības apdrošināšanas polise (pēc pārbaudes laika beigām); stabila, droša un sakārtota darba vide; Darba vieta: Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201. Ja Jūsu kompetence un pieredze atbilst mūsu prasībām, gaidīsim CV un motivācijas vēstuli līdz 2024.gada 9.jūnijam uz e-pastu: darbs@vidzemesslimnica.lv vai uz adresi: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vidzemes slimnīca”, Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201. Sīkāka informācija pie galvenās māsas Antras Kuprišas pa tālr. 29258442 vai Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas virsmāsas Daces Karlsones pa tālr. 29435438. Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13.pantu, SIA “Vidzemes slimnīca” informē, ka: 1) Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti SIA “Vidzemes slimnīca” iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāti citos SIA “Vidzemes slimnīca” personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. 2) Jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir SIA “Vidzemes slimnīca”, kontaktinformācija: Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201, tālrunis 25277799. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi SIA “Vidzemes slimnīca”: https://vidzemesslimnica.lv/par-slimnicu/privatuma-politika/informacija-par-personala-atlases-funkcijas-nodrosinasanu/ Profesija: MĀSA/ vispārējās aprūpes MĀSA Darba vietas adrese: LATVIJA, Jumaras iela 195, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-06-09

SIA „Firma Madara’89”- viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā, piedāvā darbu pārdevējam (-ai) veikalā “mini top!”,Mūrmuižā,"Stūris",Kauguru pagasts. Galvenie darba pienākumi: Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība; Pircēju apkalpošana pie kases; Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; Precizitāte, atbildības sajūta. Piedāvājam: Veselības apdrošināšanu; Papildus sociālās garantijas pēc nostrādāta gada; Svētku dāvanas; Atmaksātus papildatvaļinājumus; Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas; Mūsdienīgu darba vidi; Darba alga no EUR 820 – 870 (bruto); Darba laiks maiņās no plkst. 8.00-22.00. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv, ar norādi – pārdevējs Mūrmuižā, vai pieteikties personīgi pie veikala vadītājas vai WhatsApp mob.tel.nr. +371 20 380 874. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Stūris, Mūrmuiža, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-05-30 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv Tālrunis informācijai: +371 20 380 874 Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aicina darbā CEĻU BŪVINŽENIERI Vidzemes reģionālajā nodaļā Galvenie pienākumi: Sagatavot atļaujas darbiem valsts autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslā. Saņemt, reģistrēt un nosūtīt nodaļas lietvedības dokumentus. Sniegt atbalstu nodaļas darbiniekiem dokumentu sagatavošanā. Sagatavot atskaites pēc tiešā vadītāja pieprasījuma. Atbildēt uz ienākošajiem tālruņa zvaniem, sniegt atbildes kompetences ietvaros. Prasības pretendentiem: Profesionālā vidējā vai augstākā izglītība inženierzinātnēs (var būt students). Vēlama pieredze darbā autoceļu nozarē. Prasme sagatavot tehnisko dokumentāciju saskaņā ar amata pienākumiem. Prasme pielietot praksē profesionālo darbību regulējošos normatīvos aktus. Vēlama pieredze lietvedībā. Labas latviešu valodas zināšanas (C1 līmenī). Analītiskā domāšana, spēja risināt problēmsituācijas. Spēja strādāt komandā un patstāvīgi. Prasme strādāt ar datoru MS Office vidē (tai skaitā attālināti). Prasme vadīt automašīnu (B kategorijas autovadītāja apliecība). Amata pienākumu veikšanai nepieciešams izmantot patstāvīgi noformētu nacionālo elektroniskās identifikācijas risinājumu, t.i. eParaksts mobile, eParaksts eID vai eParaksts karte. Mēs piedāvājam: Atbildīgu un interesantu darbu profesionālā kolektīvā. Labus darba apstākļus un sociālās garantijas. Veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika. Mēneša atalgojumu no 1500 līdz 1700 EUR (bruto), vadoties pēc pieredzes un kvalifikācijas. Iespēja strādāt hibrīda modelī (divas dienas nedēļā iespējams strādāt attālināti). Papildu apmaksātas brīvdienas un atbalstu īpašos dzīves gadījumos. Darba vietu Valmierā, Gulbenē, Madonā, Cēsīs, Alūksnē vai Smiltenē. Pieteikšanās kārtība: Gaidīsim Jūsu CV un motivētu pieteikuma vēstuli uz e-pastu vakances@lvceli.lv līdz 2024. gada 27. maijam. Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Nedēļas laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām sazināsimies ar tiem kandidātiem, kuri pēc CV un pieteikuma vēstules izvērtēšanas tiks izvirzīti 2. kārtai. Profesija: CEĻU BŪVINŽENIERIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Būvniecība / Nekustamais īpašums Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-05-27 Kontaktpersona: CV un motivētu pieteikuma vēstuli lūdzam sūtīt uz e-pastu: vakances@lvceli.lv Izglītības līmenis: Profes.izgl.pēc visp.vidējās skolas absolvēšanas

Mūsu partneri