Lasīšanas laiks: 2 min
No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 9% jeb 7,2 tūkstoši ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Viņa atzina – lai arī lielākā darba tirgus problēma ir bezdarbnieki virs 50 gadiem, arī jauniešu bezdarbs ir nozīmīga problēma. “Tas attiecas gan uz tiem jauniešiem, kas pašlaik ir nemotivēti mācīties, un līdz ar to ir liela varbūtība, ka viņi nākotnē strādās maz atalgotus darbus, gan uz tiem, kas ir apguvuši kādu profesiju, bet viņiem nav atbilstošas prakses un tādēļ ir problēmas atrast darbu savā izvēlētajā specialitātē,” sacīja Kalvāne.
NVA direktore norādīja, ka,
tiekoties arī ar citu Eiropas valstu kolēģiem, novērots, ka grūtākais darbs jauniešu bezdarba mazināšanā ir sasniegt tos jauniešus, kas nemācās un arī nestrādā.
“Jauniešu bezdarbam un līdz ar to programmām, kas viņiem ir domātas, ir trīs daļas. Pirmā ir jauniešiem, kam nav izglītības. Tur tiek piedāvātas pusotru gadu ilgas programmas ar stipendiju, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Otra jauniešu problēma ir, ka viņiem nav profesionālās pieredzes. Mēs piedāvājam subsidētu nodarbinātības programmu pirmās pieredzes iegūšanai, brīvprātīgā darba programmu pieredzes iegūšanai. Trešā sadaļa savukārt ir jaunieši, kas ne mācās, nedz arī strādā. Te ir jāmotivē jaunieši vai nu nākt uz profesionāli tehniskajām skolām, vai uz NVA,” klāstīja Kalvāne.
Viņa arī norādīja – lai arī 37,2% jeb 29,5 tūkstoši no kopējiem bezdarbniekiem ir vecumā virs 50 gadiem, jauniešu bezdarbu nedrīkst uzskatīt par mazāku problēmu. “Jā, jauniešu ir mazāk. Taču viņu problēmas nerisināšana šodien atstās būtiskas sekas nākotnē. Līdz ar to es nevaru teikt, ka kāda no bezdarbnieku grupām būtu svarīgāka nekā otra,” teica Kalvāne.
Septembra beigās bija 79 104 bezdarbnieki.
