Lasīšanas laiks: 3 min
Izdzirdot par tādu ārstu kā neirologs, cilvēkiem mēdz būt dažādi viedokļi un pat nepareizos mītos balstītas pārliecības par to, ar ko tad īsti neirologs nodarbojas. Biežākais un nepareizākais mīts ir par to, ka neirologu apmeklē tie, kuriem “kaut kas nav kārtībā ar galvu”. Bet patiesība ir tā, ka neirologs nav tas ārsts, kurš ārstē psihiskas slimības. Neirologa darbības lauks ir pavisam cits.
Neirologa pārziņā – centrālā un perifērā nervu sistēma
Neirologs ir ārsts, kura pārziņā ir visas ar centrālo un perifēro nervu sistēmu saistītās saslimšanas, kas var izpausties ar dažādiem simptomiem. Neirologs palīdz izprast nervu sistēmas traucējumu cēloni, nosaka nervu bojājumu pakāpi un meklē labākos risinājumus ārstēšanai. Diagnozes noteikšanai neirologs var izmantot dažādus papildizmeklējumus. Tās var būt asins analīzes, rentgena izmeklējumi, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse un citi veidi.
Biežākie simptomi, kas var liecināt par neiroloģiskām problēmām
Nervu sistēmas bojājumi visbiežāk izpaužas kā sāpes dažādās ķermeņa vietās, tie var būt arī galvas reiboņi un neizskaidrojamas izcelsmes galvassāpes, jušanas traucējumi, koordinācijas trūkums, trīce, tirpšana, trauksme, arī miega traucējumi un vēl daudzi citi simptomi, kuru cēlonis var būt tieši nervu sistēmas bojājumi un saslimšanas.
Kā ārstē neiroloģiskās saslimšanas
Neirologa rīcībā, lai ārstētu pacientus un uzlabotu viņu pašsajūtu, ir dažādi instrumenti. Tā var būt medikamentoza terapija, speciāli vingrojumi un fizioterapija, masāžas. Vajadzības gadījumā var tikt izmantota ķirurģiska iejaukšanās.
Diemžēl ir arī tādas neiroloģiskas saslimšanas, kas nav izārstējamas, to simptomus tikai var mazināt, atvieglojot pacienta stāvokli un uzlabojot viņa dzīves kvalitāti. Pie šādām slimībām var pieskaitīt Parkinsona slimību, multiplo sklerozi, smadzeņu infarktu un citas slimības.
Veģetatīvā distonija – modernā laikmeta slimība, kas nav iedoma
Arvien vairāk sakarā ar neirologa vārdu nākas dzirdēt arī tādu slimību kā veģetatīvā distonija. Lai gan daudzi joprojām uzskata, ka šī kaite ir tikai “smalko” ļaužu iedomas, ko var ātri atrisināt kārtīgs darbs, tomēr jau sen ārsti apstiprinājuši, ka veģetatīvā distonija ir pavisam reāla slimība, ko var raksturot kā līdzsvara traucējumus veģetatīvajā nervu sistēmā. Veģetatīvā distonija ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem.
Stress, pārslodze, pārdzīvojumi, nepietiekama atpūta sāk radīt nepārejošu trauksmi, kas pāriet uz veģetatīvajiem nerviem un mezgliem, kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvā nervu sistēma regulē visus iekšējos orgānus, distonijas gadījumā parādās orgānu darbības traucējumi.
Visbiežāk tiek novērotas galvassāpes, slikta dūša, reiboņi, elpas trūkums, menstruālā cikla traucējumi, panikas lēkmes un vēl daudzi citi simptomi, kas pacientu var novest psiholoģiski ļoti smagā stāvoklī. Neirologs ir tas ārsts, kurš pēc izmeklējumu veikšanas var diagnosticēt, vai tā ir veģetatīva distonija vai cita rakstura veselības traucējumi. Veģetatīvās distonijas gadījumā neirologs palīdz atrast labākos veidus, kā cīnīties ar šo kaiti.
Neirologs palīdz arī migrēnas pacientiem
Migrēnu dēvē par visbiežāk fiksēto neiroloģisko saslimšanu, ar kuru sastopas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Migrēna, neskatoties uz medicīnas attīstību, joprojām ir diezgan neskaidra slimība, kurai nav atrasti efektīvi veidi, kā to pilnībā izārstēt. Šī ir slimība, kas ir ar mainīgu dabu un individuālām iezīmēm, kas katram pacientam var atšķirties. To robežu, kas parastas galvassāpes nodala no migrēnas, neirologs spēj noteikti pēc dažādiem izmeklējumiem un pacienta iztaujāšanas.
Mūsdienās migrēnas simptomu mazināšanai un lēkmju novēršanai ir pieejami dažādi medikamenti, kas palīdz daudziem, bet ne visiem. Bieži vien migrēnas ārstēšana nav tikai medikamenti, bet arī izmaiņas dzīvesveidā, savas slimības iepazīšana un izvairīšanās no lēkmju “palaidējiem”. Ar migrēnu nav jāsamierinās, to var ārstēt un uzlabot pašsajūtu, tāpēc ir svarīgi doties pie neirologa.
