Lasīšanas laiks: 2 min
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā lielākās problēmas var sagādāt raudzīšanās uz to “caur skaitļiem”, un tādā gadījumā, piemēram, Valmiera un Jēkabpils varētu zaudēt reģionu centra statusu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).
Viņš uzsvēra, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kas būs viena no Krišjāņa Kariņa jaunās valdības prioritātēm, par pamatu nevajadzētu ņemt skaitļus un tikai uz matemātiskiem aprēķiniem balstītus secinājumus, lai “netracinātu iedzīvotājus”.
Pieņemot būtiskus lēmumus pašvaldību jomā, valstij ir jākonsultējas ar iesaistīto pašvaldību iedzīvotājiem, sacīja LPS vadītājs, piebilstot, ka šādu pienākumu uzliek arī tā dēvētā Pašvaldību harta, kurai Latvija ir pievienojusies. Kaminskis par to jau esot runājis ar Kariņu un cer, ka arī jaunās valdības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) to ņems vērā.
Vaicāts, ko tieši reģionālā centra statusa zaudēšana varētu mainīt, piemēram, Valmieras un Jēkabpils iedzīvotājiem, Kaminskis atbildēja, ka tas patlaban nav skaidrs. “Tas arī ir tas, ko mēs gribam zināt – pirms cilvēkiem teikt, ka kaut kas nepieciešams, saprast, kas ir jāsagaida,” norādīja Kaiminskis.
Kā ziņots, LPS ir nobažījusies, ka valdības deklarācijas projektā tā pilnveidošanas gaitā izmaiņas pašvaldību sadaļā faktiski nav notikušas, līdz ar to savienības iepriekš izteiktie priekšlikumi aizvien ir spēkā.
Vienlaikus gan Kaminskis norādīja, ka, ja šo valdību apstiprinās, tad, ņemot vērā pagājušās nedēļas LPS valdes sarunu ar Ministru prezidenta kandidātu Kariņu, dialogs ar jauno valdību turpināsies, lai nodrošinātu pašvaldībām finanšu stabilitāti ne tikai vidējā termiņā, bet arī ilgtermiņā, domājot par kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Valdības deklarācija cita starpā paredz līdz 2021.gadam īstenot reģionālo reformu, izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumu, kā arī īstenot vietējo pašvaldību pārvaldības reformu, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību.
Deklarācijas projekta sadaļā par vietējo pašvaldību pārvaldi norādīts, ka politiķi apņemas arī paaugstināt pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbu metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā.
Kā ziņots, 15.janvārī LPS valde tikās ar Kariņu, lai pārrunātu valdības deklarācijas veidošanu un kopumā diskutētu par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem.
LPS valde sākotnēji piedāvāto valdības deklarācijas projektu vērtēja kā atkāpšanos no demokrātijas un iejaukšanos pašvaldību autonomajās funkcijās. Pašvaldību vadītāji pauduši, ka piedāvātajā deklarācijas tekstā esot skaidri redzama nepārdomāta pieeja plaši apspriestajai reģionālajai reformai.
Tāpat deklarācija no vietvaru puses izpelnījusies kritiku par to, ka tā esot vairāk kā melnraksts un dokuments, kurā trūkst profesionāla un izsvērta redzējuma par pašvaldību, reģionālo un Latvijas attīstību kopumā.
