Lasīšanas laiks: 3 min
Pirms dažām dienām Starptautiskā olimpiskā komiteja apstiprināja trīs kandidatūras uz 2026. gada olimpisko spēļu rīkošanu, un to vidū bija arī Stokholma, kuras pārstāvji vēlas renes sporta veidu sacensības rīkot Siguldas trasē. Pirmās aplēses liecina, ka tieši Zviedrijas galvaspilsētai (un līdz ar to arī Vidzemes mazpilsētai Siguldai) ir labākās izredzes tikt pie spēļu rīkošanas.
Ziemas olimpiskās spēles sava vēriena un apjoma ziņā nesniedzas līdz vasaras olimpisko spēļu līmenim, taču tāpat tās ir spēles, kuras uz mēnesi nokļūst sporta pasaules uzmanības centrā. Neviena Latvijas pilsēta pati par sevi nevar reāli konkurēt par ziemas vai vasaras olimpisko spēļu uzņemšanu, taču apstākļu sakritības rezultātā var izrādīties, ka olimpiskās sacensības Latvijā tomēr norisināsies un nemaz ne tik tālā nākotnē.
Pirms vairākiem mēnešiem publiski tika ziņots par Stokholmas pārstāvju vēlmi izmantot Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi savā OS rīkošanas kandidatūrā. Zviedri bija apmierināti ar iespējamās sadarbības nosacījumiem un pievienoja Siguldu savā pieteikumā Starptautiskajā olimpiskajā komitejā (SOK).
SOK izpildkomitejas sēdē Buenosairesā, Argentīnā, tika nolemts apstiprināt Stokholmas pieteikumu. Tāpat tika pieņemtas arī Itālijas pilsētu Milānas un Kortīnas d`Ampeco un Kanādas pilsētas Kalgari kandidatūra.
Abas pārējās kandidātes jau rīkojušas olimpiskās spēles. Kortīna d`Ampeco ziemas olimpiādi uzņēma 1956. gadā, turklāt jāatgādina, ka Itālijai pirms 12 gadiem tika vēl vienas olimpiskās spēles, kas norisinājās Turīnā. Savukārt Kalgari olimpiādi uzņēma 1988. gadā, bet pirms astoņiem gadiem Kanādā norisinājās Vankūveras olimpiskās spēles.Stokholma savukārt ziemas olimpiskās spēles vēl nekad nav rīkojusi, taču pirms 106 gadiem uzņēma vasaras olimpiskās spēles.
Kā liecina pirmās prognozes pēc kandidāšu oficiālās apstiprināšanas, tieši Stokholmai un Siguldai tiek paredzētas labākās izredzes rīkot 2026. gada olimpiādi. Sporta totalizatora „Betsafe” prognozes liecina, ka Stokholmai ir gandrīz 40% liela iespēja uzvarēt galīgajā balsojumā. Bukmeikeru izliktais koeficients uz Milānu ir tikai nedaudz sliktāks, bet Kalgari iespējas tiek vērtētas viszemāk – apmēram 28% vērtībā.
Kā jau ierasti, olimpisko spēļu rīkošanas tiesību piešķiršanā jāpievērš uzmanība ģeogrāfiskajam faktoram. Tas gan nebija traucēklis iepriekšējos gados, jo 2018., 2020. un 2022. gada olimpiskās spēles tika piešķirtas trim Āzijas pilsētām – Phjončhanai, Tokijai un Pekinai. Nākamo gadu sakarā jāpiemin, ka 2024. gada vasaras olimpiādi rīkos Parīze, bet 2028. gadā pie OS tiks Ziemeļamerika, proti, pasaules labākie sportisti sagaidāmi Losandželosā.
Olimpisko spēļu rīkošana ir liels gods, taču reizē arī liela atbildība, ieskaitot arī finansiālo atbildību. Sporta vēsturē ir vairāki piemēri par nepārdomātu olimpisko sporta objektu un arēnu uzbūvēšanu un tālāku neizmantošanu praksē, kas arī bija viens no iemesliem, kādēļ Zviedrijas pārstāvji labprātāk vēlējās izmantot jau gatavu kamaniņu un bobsleja trasi. Nosacīti lielais attālums starp OS potenciālo mājvietu Stokholmu un trases atrašanās vietu Siguldā varētu kļūt par šīs kandidatūras mīnusu, taču arī Itālijā attālumi starp sacensību vietām solās būt lieli. Daudz svarīgāks apstāklis SOK galīgajā lēmumā var izrādīties vietējo valdību atbalsts, un tas šobrīd ir kutelīgs jautājums gan Latvijā, gan Zviedrijā – abās valstīs pavisam nesen notika parlamenta vēlēšanas, un no jaunajām valdībām būs atkarīgs, cik zaļa gaisma (lasi – plaši līdzekļi) tiks piešķirti kandidatūras atbalstam.
