Lasīšanas laiks: 3 min
Iestājoties vēsākam laikam, aizvien biežāk ir gadījumi, kad ēkās dūmvados deg sodrēji, gruzd vai deg pārsegums pie dūmvada. Tas liecina par to, ka neesam sagatavojušies ziemas sezonai pienācīgi – dūmvadi nav iztīrīti, apkures sistēmas ir bojātas, norāda Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.
Svētdien, 28.septembrī, reģistrēti 24 ugunsgrēki, tostarp četros gadījumos dūmvadā dega sodrēji – Cēsīs Aveņu ielā, Ludzas novada Rundēnos, Alojas novada Alojas pagastā un Krāslavā Gaišā ielā.
Kā liecina pēdējo gadu statistika, ik gadus notiek vairāk nekā 1000 ugunsgrēku, kuru iespējamais iemesls ir netīrīti dūmeņi, bojātas apkures sistēmas vai to lietošana, pārkāpjot ekspluatācijas noteikumus. Vairāk nekā pusei šādu gadījumu izraisītājs ir sodrēju degšana dūmvadā. Tā, piemēram, 2012.gadā reģistrēti 598 ugunsgrēki, 2013. gadā – 588, bet šogad – jau 361 gadījums.
Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams, norāda I.Vetere. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Saskaņā ar “Ugunsdrošības noteikumiem”, apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.
Ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu saistītām problēmām nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji,
kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju, atrast speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas. VUGD aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpat pašvaldībās vēlams izvietot informāciju par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur atrast kvalificētu skursteņslaucītāju.
VUGD aicina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā gada gājuma piederīgos, pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas un siltas. Tāpat līdz ar ciema kukuli atvest un uzdāvināt dūmu detektoru.
Pat, ja apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem pirms došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns durtiņas,
kā rezultātā var izkrist kāda oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. Dūmu detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu un, tātad, iespējamo ugunsgrēku, un tas var glābt pat cilvēka dzīvību!
Šajā sezonā jau bijis gadījums, kad aizdegušās uz krāsns novietotās mantas.
Nākas sastapties ar gadījumiem, kad uz krāsns tiek žāvēts apģērbs vai apavi, kas augstajā temperatūrā var aizdegties.
Tāpat ugunsdzēsējiem nācies dzēst ugunsgrēkus arī tādos mājokļos, kur ne vien malka atrodas kurtuves priekšā, bet arī pati krāsns ir apkrauta ar dažādām sadzīves mantām. Rezultātā dzirkstelītei iekrītot sadzīves mantās sākas gruzdēšana, bet, ja tas netiek pamanīts, arī degšana. Ja cilvēks ir atstājis krāsni un devies gulēt, tad ugunsgrēks var beigties gaužām traģiski arī pašiem mājokļa iemītniekiem.
