Lasīšanas laiks: 4 min
Ceturtdien, 18.augustā, Valmieras muzeja Izstāžu nama 2.stāvā tika atklāta izstāde par Bruņinieku ielas vēsturi.
Kā portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldībā, izstāde ir par Valmieras vecpilsētas galveno ielu, ap kuru veidojusies pilsēta. Tās senākā laika liecība joprojām ir redzama – pilsdrupas. Vēlāk radās Bruņinieku iela ar vecākajām mājām Valmierā. Katra no tām vēsta interesantu stāstu un ļauj ieskatīties cilvēku dzīvēs, informē Valmieras pilsētas pašvaldība.
“Tā ir ceļojoša izstāde, kas projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” laikā nonāks Lībekā un, domājams, arī citās sadraudzības pilsētās Vācijā. Materiāli pieejami ne tikai latviski, bet tulkoti arī vācu valodā, jo izstāde stāsta par vācbaltu dzimtām, kas šo ielu izveidojušas. Tā ir iespēja uzzināt vairāk par pilsētas sirdi ne tikai mums pašiem, bet arī iedzīvotājiem Vācijā. Šeit dzīvojošo dzimtu uzvārdi, piemēram, Maršners, Erdmanis, joprojām tur ir populāri un parāda, cik patiesībā cieši esam saistīti. Cerams, tas rosinās apmeklēt Latviju un Valmieru,” stāsta Valmieras muzeja galvenā pētniece Liene Rokpelne, kura izstādi veidoja kopā ar vēstures nodaļas vadītāju Ingrīdu Zīriņu.
Tagadējās Bruņinieku ielas teritorijā dzīvojuši un strādājuši visdažādāko profesiju pārstāvji. Sākot ar bruņiniekiem, mūkiem, ordeņbrāļiem, kuri uzcēla pili, tās apkalpojošais personāls, Hanzas savienības pilsētu pārstāvji, kuri šeit pulcējās landtāgu sapulcēs, aptiekāri, mācītāji, ārsti, mūziķi, mākslinieki, pat superintendants Ferdinands, līdz pat tagadējiem senās ielas iemītniekiem – Valmieras muzeja darbiniekiem. “Tik plašs spektrs tik mazā teritorijā vairāku gadsimtu garumā! Valmiera ir augusi no šīs vietas, attīstoties pilsētas senākajai ielai,” uzsver L. Rokpelne.
Līdz šim tika apkopota informācija par atsevišķām vecpilsētas teritorijas ēkām, bet pirmo reizi būs izstāde, kur apskatītas visas ēkas. Pētot arhīvu un cilvēku atmiņstāstus, iegūta vērtīga informācija, kas atklāj jaunus faktus. “Ir ēkas, par kurām informācijas ir maz. Tas ir ilgstošs darbs, piemēram, kādas vērtīgas rindkopas vai dokumenta par ēku vēsturi atrašana var prasīt vairākus gadus. Mums atklājums bija par Maršnera nama saimnieku. Līdz šim tika uzskatīts, ka Maršnera sievai piedzimis dēls, tāpēc viņš uzcēlis šo māju, bet patiesībā kungs nav bijis precējies, dokumentos pieminētā sieviete un bērns ir viņa brāļa sieva un dēls, tāpēc joprojām nav skaidrs, kāpēc viņš cēlis tik lielu māju.” Turklāt atklāta arī kāda neparasta sakarība. “Mums izdevās atrisināt ne tikai dažus ēku noslēpumus, bet arī apkopot šeit dzīvojošo dzimtu kokus. Ļoti interesanti un neparasti ir tas, ka šeit dzīvojošo ģimeņu cilvēki piecās paaudzēs ir krustu šķērsu savstarpēji saprecējušies. Tas, protams, arī radīja zināmas grūtības izpētē, jo piemēram diviem brāļiem ir dēli vārdā Pjērs, tāpat ir vairāki Johani, Karli, Oto u.tml.”
Teritorijas attīstības pirmsākumi meklējami Livonijas laikos. “No 14. līdz 16.gadsimtam kopā bijušas 103 Livonijas biedru sēdes, 32 no tām, kas ir ļoti daudz, notika Valmierā, jo pilsēta bija krustpunktā. Tas nozīmē, ka bija līdzīgs attālums visiem biedriem nokļūšanai uz sapulcēm un, ceļā dodoties ziņnešiem, tie apmēram vienlaicīgi nonāca Lībekā, Pleskavā, Novgorodā, Rīgā, Tartu un Tallinā. Otrs iemesls – gar Valmieru bija divi svarīgi tirdzniecības ceļi – sauszemes un upes. Domāju, ka daļēji tāpēc valmierieši bez sporta un kultūras vienmēr augstu vērtējuši arī ekonomisko attīstību, tirgošanos – tas ir mūsu dzenulis arī mūsdienās.” Tāpat arī svarīgi bija vienā ceļojumā, kas viduslaikos bija dārgi un laikietilpīgi, apceļot vairākas vietas. “To bieži izmantoja komisāri, pārbaudot pilis. Tas bija to laiku audits – vērtēja pils lietderību, bruņinieku piemērotību kaujai, spēju sargāt pilsētu u.tml. Turklāt ordeņbrāļi apsargāja savu teritoriju ceļus, tāpēc cilvēki izvēlējās tieši tos, lai nenonāktu ceļu laupītāju gūstā.”
Bruņinieku ielas nosaukums attaisno savu vārdu – bruņinieki patiešām te uzturējušies, apdzīvojuši teritoriju, sabraukuši uz sapulcēm, tādējādi te pieņemti daudzi svarīgi lēmumi. Savukārt 20.gadsimta sākumā ielas nosaukums oficiāli tika lietots pat trijās valodās: latviešu, vācu un krievu.
Izstādē skatāmi ne tikai Valmieras muzeja krājumā esošie priekšmeti un dokumenti, bet arī Latvijas Valsts vēstures arhīva oriģināldokumenti un teritorijas plāni. Papildu informācijai par pili, ēkām, kas te vairs nav, Veco aptieku, Valternamiņu, tagadējo muzeja ēku, Maršnera namu un “Pils ķēķi” iekļautas ziņas arī par baznīcu un pašvaldības ēku.
Izstāde būs skatāma līdz 1.oktobrim.
