Lasīšanas laiks: 2 min
Situācija sekojoša… Brīvdienās jūnija nogalē, kad pāri Vidzemei vilkās tie traki drausmīgie negaisa mākoņi un zibens uzplaiksnījumi sasniedza rekordlielu skaitu minūtē, kā jau pirms vētras, iestājās pilnīgs klusums, ja neskaita to dīvaino skaņu.
Skaņa bija spocīga un asociējās ar šausmu filmām, kurās rāda kustamies vecas, ierūsējušas metāla bērnu šūpoles. Pirmajā vakarā šķita dīvaini, kurš gan šūpojas pirms negaisa un – vells parāvis – vai tad pašam tā čīkstēšana nekrīt uz nerviem? Bērni palūdza aizvērt logus, par spīti karstumam, jo kļuva pārlieku neomulīgi. No rīta viss biju kluss un mierīgs, bet pret vakaru skaņa parādījās no jauna. Trešajā vakarā tas pats. Noskaitāmies un devāmies ar bērniem ārā, lai noskaidrotu, kurš tad ir tas jampampiņš, kurš nezina mēra sajūtu, bet mūs pārsteidza pūces mazulis, kas tupēja turpat, vecās mākslas skolas parciņa eglē. Nekad nebūtu iedomājušies, ka pūces spēj izdvest tādas skaņas.
Pēc stundas vienai pūcei pievienojās vēl viena, bet nākamajā vakarā – veselas trīs. Tagad esam apsēsti kā Harijā Poterā, jo apkārt lidinās viņu vecāki un tie arī piebalso, izdalot citas skaņas.
Sazinājāmies ar Latvijas Ornitologu biedrības biedru Oskaru Keisu, un viņš mums paskaidroja, ka tie ir meža pūces (Stirx aluco) jaunie putni (mazuļi), kas tepat, uz vietas, kādā parka koka dobumā izperēti un ar šo skaņu aicina vecākus viņus vēl barot. Mazuļi vēl neprotot lidot.
Par to, ka tie ir neprasmīgi pārliecinājāmies vakar, kad viens no viņiem novēlās no koka zara un nokrita zemē. Ilgi skatījās apkārt, bet tad mēģināja tikt atpakaļ kokā. Pūcēna nagi ir milzīgi un izskatās ļoti asi, taču, rāpjoties kokā, tā spārni neklausa un viņš ir tuklāks par labi nobarotu istabas runci.
Foto: Monika Sproģe
Prieks, ka savām acīm varējām vērot pūcēnu attīstību un uzzināt, ar kādām skaņām mazuļi prasa ēst, bet pūcei veltīts mūsu apbrīns par to, ka tā izperējusi mazos pilsētas koka dobumā. Tas ir teju vai simboliski, jo parāda, cik zaļa ir Valmiera.
Attēlā nobildētā pūce ir ausainās pūces asio outus mazulis. Ja tas ir bildēts notikuma vietā, tad šī suga.
Tāpēc lūdzu saudzēsim vecos, “slimos” kokus pilsētas teritorijā!
Agrā pavasarī meža pūces saucieni bija dzirdami Jāņparkā. Tātad ir veiksmīgi sasaukusi dzīvesbiedru!
Es pāgājošo gad Jāņparkā klausijos tās pašas šupoles. :D