Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū toni un tendences turpina noteikt Rīga un ap Rīgu esošās pilsētas, kas zināmā mērā ir loģiski, jo tieši Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē notiek lielākā daļa no nekustamo īpašumu darījumiem Latvijā. Taču bez Rīgas Latvijā ir arī citas pilsētas, kuru kopējais mājokļu tirgus apjoms ir diezgan ievērojams un pietiekami interesants, lai to aplūkotu tuvāk.
Rīgā 90% gadījumos tiek pirkts dzīvoklis, lielajās pilsētās 60-80% gadījumos – māja
Salīdzinājumā ar Rīgu, mājokļu tirgū citās pilsētās ir ievērojami pieejamākas nekustamo īpašumu cenas un lielākas iespējas iegādāties privātmāju, nevis dzīvokli. Ārpus Rīgas mazāk tiek būvēti jauni projekti, bet priekšroka tiek dota esošo māju renovācijai un siltināšanai.
Skatoties pēc darījumu skaita, lielākais nekustamo īpašumu tirgus ārpus Rīgas ir republikas nozīmes pilsētās (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils), kurās saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem gada laikā kopumā tiek veikti aptuveni 20% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem Latvijā. Darījumu skaita ziņā lielās pilsētas kopā veido otru lielāko nekustamo īpašumu tirgu Latvijā uzreiz pēc Rīgas un tās tuvākās apkārtnes. Rīga un Pierīgas pašvaldībās gada laikā tiek veikti attiecīgi 35% un 10% no kopējā darījumu skaita ar mājokļiem. Pārējie 30% darījumu – citās pilsētās un novados.
Salīdzinot vidējo algu un īpašumu cenu, reģionos vieglāk iegādāties īpašumu
Rīgas reģionā un citur Latvijā vērojamas diezgan būtiskas atšķirības. Rīgā aptuveni 90% no nekustamo īpašumu darījumiem tiek veikti ar dzīvokļiem, kamēr pārējā Latvijā kopumā dzīvokļi veido tikai nedaudz vairāk nekā 50% no kopējiem mājokļu darījumiem. Ārpus Rīgas tikai Daugavpilī dzīvokļu īpatsvars nekustamo īpašumu tirgū pārsniedz 90%, savukārt pārējās lielajās pilsētās tas svārstās 60-80% robežās, bet novados lielāko daļu darījumu veido privātmājas.
Tomēr visbūtiskākā atšķirība starp mājokļu tirgu Rīgā un citās pilsētās ir nekustamo īpašumu cenas, kas ārpus Rīgas ir ievērojami zemākas. Lai arī nekustamo īpašumu cenu līmeni nosaka virkne dažādu faktoru, iedzīvotāju ienākumi ir viens no būtiskākajiem. Lai arī ienākumu līmenis ārpus Rīgas ir zemāks nekā lielpilsētā, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem ir mazāk izteiktas nekā mājokļu cenas. Piemēram, ja Rīgā vidējā darba samaksa pērn pirms nodokļu nomaksas bija nedaudz zem 900 eiro, tad pārējos reģionos tā bija aptuveni robežās starp 550 un 700 eiro, kas ir 60-75% no darba samaksas līmeņa Rīgā.
Dzīvokļu un privātmāju cenas lielajās pilsētās ir 60-80% lētākas nekā īpašuma cenas Rīgā, neskaitot jaunbūves un jaunos projektus. Tādējādi var teikt, ka nekustamo īpašumu cenas reģionos ir nedaudz zemākas, ja skatāmies pret vidējo darba samaksas līmeni.
Zemākas cenas pilsētās ārpus Rīgas ļauj cilvēkiem vieglāk iegādāties privātmāju, kas pārsvarā ir pagājušajā gadsimtā būvētas mājas ar platību līdz 110 kvadrātmetriem, kas cenas ziņā ir pieejamākas par jaunceltnēm.
Savukārt dzīvokļu tirgū tiek būvētas ievērojami mazāk vai vispār netiek būvētas jaunas daudzdzīvokļu mājas, taču daudz aktīvāk nekā Rīgā tiek izmantots Eiropas Savienības fondu atbalsts dzīvojamā fonda renovēšanai un siltināšanai.
Pieejami līdzekļi namu siltināšanai
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju pēdējo sešu gadu laikā Latvija renovētas un siltinātas 753 daudzdzīvokļu mājas, no kurām tikai 42 atrodas Rīgā. Siltināšanas rezultātā tiek ievērojami pagarināts mājas kalpošanas ilgums un tas ir ievērojami lētāk, nekā būvēt jaunus projektus. Nākamajos piecos gados plānots dubultot kopējo finansējumu dzīvojamo māju siltināšanai, kas kopumā pārsniegs 150 milj. eiro un ļaus renovēt ap 1500 namu. Ņemot vēra, ka Rīgā namu siltināšana joprojām norit lēni, tas dod iespēju citām pilsētām turpināt ieguldīt līdzekļus dzīvojamā fonda atjaunošanā, tādējādi palielinot kvalitatīvu un pieejamu mājokļu piedāvājumu ārpus Rīgas.
http://www.la.lv