Lasīšanas laiks: 3 min
Saeima sēdē ceturtdien, 11.februārī, galīgajā lasījumā apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un energokompānijas “Latvijas Gāze” (LG) sadalīšanu, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Par attiecīgo likumprojektu balsoja 63 deputāti, bet pret bija pieci parlamentārieši. Savukārt Saeimas frakcijas “Saskaņa” deputāti, kā arī Rihards Eigims no Zaļo un zemnieku savienības balsojumā nepiedalījās.
Likumprojekta apstiprināšanu Saeimas sēdē pavadīja aplausi.
Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties.
Pēc EM paustā, veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam dabasgāzes tirgum, nepieciešams lietotājiem nodrošināt iespēju izvēlēties tirgotāju un saņemt dabasgāzi par tirgus cenām. Likumprojekts paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem – tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana.
Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Likumprojektā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no LG. Tās īpašnieki būs ar LG vai tās akcionāriem nesaistītas personas.
Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Likumprojektā arī noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā gāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. LG lielākie īpašnieki ir Krievijas “Gazprom”, Eiropas investīciju banku veidotais “Marguerite Fund”, Vācijas “Uniper Ruhrgas International GmbH” (iepriekš “E.ON Ruhrgas International”) un “Itera Latvija”.
