Lasīšanas laiks: 4 min
Ikviens, kuram ikdienā ir sūdzības par regulārām galvassāpēm un aizdomas par migrēnu, ir aicināts līdz 2016.gada 24.janvārim pieteikties galvassāpju speciālistu bezmaksas konsultācijām, zvanot pa tālruni 26575884 darba dienās no plkst.13.00 līdz 16.00. Konsultācijas notiks Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā, un tās organizē Latvijas Galvassāpju biedrība, informē Valmieras pilsētas pašvaldībā.
Migrēna ir viena no izplatītākajām neiroloģiskajām saslimšanām. Teju ikviens no mums vismaz reizi dzīvē ir pieredzējis situāciju, kad mums vai kādam no apkārtējiem – kolēģiem, draugiem vai tuviniekiem – bijušas spēcīgas galvassāpes, kas paralizējušas ikdienā ieplānotās aktivitātes. Lai arī neviens, kuru pašu nav piemeklējusi migrēnas lēkme, līdz galam nespēj izprast to, kā jūtas ar migrēnu sirgstošie, ir vairāki risinājumi, kā palīdzēt uzlabot šo personu labsajūtu lēkmes laikā. Par tiem stāsta galvassāpju speciāliste, neiroloģe dr. Dace Bērziņa.
Zināms, ka cilvēki, kuri cieš no migrēnas lēkmēm, bieži vien saskaras ar spēcīgām hroniskām galvassāpēm, kuras pavada izteikta jūtība pret skaņu, gaismu un smaržām, kā arī nelabums un slikta dūša. Šīs sāpes var ilgt no četrām līdz pat 72 stundām. Kaut arī šī saslimšana neapdraud cilvēka dzīvību, tā mēdz negatīvi ietekmēt cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī darbaspējas.
Lai apkārtējie spētu palīdzēt migrēnas slimniekiem, šiem cilvēkiem pašiem ir svarīgi dalīties savās sajūtās, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu – no acu skata diemžēl nevar precīzi pateikt, kā cilvēks jūtas un kas būtu nepieciešams, lai situāciju sāpju laikā kaut nedaudz uzlabotu. Tamdēļ jebkādu veselības stāvokļa izmaiņu gadījumos ir svarīgi neklusēt, bet gan stāstīt par savām izjūtām, lai apkārtējie zinātu, kā rīkoties, un varētu sniegtu palīdzību, stāsta dr. Dace Bērziņa.
Palīdzība un atbalsts migrēnas lēkmes laikā
Tā kā migrēnas lēkmes laikā cilvēku piemeklē izteikta jūtība pret gaismu, skaņu un smaržām, vislabāk lēkmi būtu pārciest kādā slēgtā, tumšā telpā – atguļoties klusumā un miegā pavadot vismaz divas stundas. Tādēļ, ja ir iespēja, pavadiet savu kolēģi, draugu vai kādu no tuviniekiem uz klusāku un tumšāku telpu, tādējādi migrēnas pacientam sniedzot primāro palīdzību.
Cilvēki, kuri cieš no regulārām migrēnas lēkmēm, jau iepriekš zina, kas to varētu mazināt, – parasti tie ir medikamenti, taču mēdz būt gadījumi, kad tie nepalīdz. Arī šādos gadījumos ir svarīgi migrēnas slimniekam nodrošināt īslaicīgu mieru, klusumu, samazināt apgaismojuma intensitāti vai piedāvāt aukstu kompresi, kuru uzlikt uz pieres vai sāpošajā galvas pusē.
Ja sāpes ir ilgstošas un nemazinās, noteikti vajadzētu mudināt migrēnas slimnieku vērsties pēc palīdzības pie speciālista, kurš cilvēkam nozīmēs ārstēšanās terapiju, kā arī nepieciešamības gadījumā izrakstīs darbnespējas lapu.
Dr. Dace Bērziņa vērš uzmanību arī uz to – ja spēcīgas galvassāpes līdzcilvēkus piemeklējušas pirmo reizi mūžā, tad nevajadzētu gaidīt, bet gan nekavējoties saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo šāda veida galvassāpes var signalizēt par nopietnu slimību un pat dzīvības draudiem.
Palīdzība un atbalsts ikdienā
Lai arī migrēnas pacientu ikdiena ne ar ko neatšķiras no pārējo sabiedrības locekļu ikdienas, pret migrēnas slimnieku diagnozi ir nepieciešams izturēties ar iejūtību un izpratni. It īpaši, ja tikko uzsākta specifiska profilaktiskā terapija, kuras laikā dažkārt mēdz būt neliels reibonis un apgrūtināta spēja koncentrēties. Šāds stāvoklis dažkārt var ilgt pat divas nedēļas, līdz organisms pierod pie jaunās terapijas blakusefektiem.
Ja līdzcilvēka migrēnas lēkmes norisinās neregulāri un nākamo lēkmi paredzēt nav iespējams, šajā gadījumā varētu līdzēt ne tikai kolēģu, draugu un tuvinieku morāls, bet arī fizisks atbalsts – atbrīvojot migrēnas slimnieku no intensīvām fiziskām aktivitātēm, piemēram, mājas darbiem, smagu priekšmetu pārnēsāšanas vai no ilgstoša un intensīva darba veikšanas pie datora. Ja migrēnas lēkmes nemazinās un stāvoklis neuzlabojas, iespējams, cilvēkam vajadzētu domāt arī par darba maiņu, lai mazinātu fizisko vai psiholoģisko slodzi, atzīst speciāliste. Arī šeit var lieti noderēt līdzcilvēku atbalsts, iedrošinot šim solim.
Ārste atklāj, ka viens no veidiem, kā izvairīties no migrēnas, ir veselīga dzīvesveida ievērošana – pareizs uzturs, sabalansēts miegs, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes, kuras iespējams īstenot labā kompānijā. Taču, ja par spīti šīm aktivitātēm novērojat, ka līdzcilvēka migrēnas lēkmes nemazinās, aiciniet draugu, kolēģi vai tuvinieku vērsties pie galvassāpju speciālista vai ģimenes ārsta, kas palīdzēs ierobežot migrēnas lēkmju intensitāti un noteikt sāpju izcelsmi.
