Lasīšanas laiks: 2 min
16.novembrī plkst.18 Valmieras Kultūras centrā tiks demonstrēta kinolektorija “Nepārejošā Latvija. Salas laika upē” kinoprogramma ar Valmierai veltītajām kinohronikām no 1923.gada līdz 1990.gadam, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Kultūras centra sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Tarbuna.
Vēsturiski kadri kinolentē atainos 4.Valmieras kājnieku pulka karoga iesvētīšanu 1923.gadā, arheoloģiskos izrakumus Valmieras pilskalnā 1938.gadā, Dziesmu svētkus Valmierā 1944.gada jūlijā un gatavošanos Dziesmu svētku 75 gadu jubilejai Valmierā.
Klātesošie varēs apskatīt vēsturiskus kadrus par kinoteātri “Gaisma”, Valmieras Piena kombinātu, jaunajām dzīvojamām mājām un to iemītniekiem Valmierā, Valmieras stikla šķiedras kombināta pirmo produkciju, Valmieras pilsētas ielas un pieminekļus, Valmieras Drāmas teātra 60 gadu jubilejas svinības un daudzas citas vēsturiskas norises un vietas Valmierā. Stāstot par Valmieru, tiks pieminēta arī Valmierai veltītā režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma “Valmieras meitenes”.
Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no mūsu valsts lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā audiovizuālā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts nozīmīgs mūsu valsts vēstures audiovizuālais dokumentējums par Latvijas apdzīvotām vietām, cilvēkiem un politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm Latvijā no 1910.gada līdz pat mūsdienām. Īpaši nozīmīga un interesanta ir laikposmā no 1920.gada līdz 1996.gadam radīto kinohroniku un kinožurnālu kolekcija, kas sniedz iespēju arī pēc gadu desmitiem sajust apturēto laiku, redzēt dažādus notikumus, salīdzināt un apjaust daudzās vēsturiskās pārmaiņas, kas 20.gadsimtā ir skārušas Latviju.
2015.gada rudenī arhīvs ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu piedāvā visiem interesentiem apmeklēt kinolektorija ciklu “Nepārejošā Latvija. Salas laika upē”. Kinolektorija ciklam izvēlētas sešas pilsētas – Rēzekne, Ventspils, Cēsis, Jūrmala, Valmiera, Jelgava – kā salas laika upē, par kurām uzkrāts bagātīgs filmējumu klāsts, sākot ar pirmajiem neatkarīgās valsts gadiem, aptverot nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas periodus, līdz pat neatkarības atjaunošanai.
Šajās pilsētās demonstrēs konkrētai pilsētai veltītu kinoprogrammu, ar kuras palīdzību skatītājiem būs iespēja atcerēties, iepazīt no jauna vai veikt pilnīgi negaidītus atklājumus par savu dzimto pilsētu un novadu. Kinoprogrammas papildinās kinozinātnieka Agra Redoviča stāstījums par kinodokumentiem un tajos atspoguļotajiem notikumiem. Kinolektorija programmas pamatā izmantoti unikāli 1920.–1930. gadu kinožurnāli “Latvijas filmu hronika”, “Latvijas skaņu hronika” un dokumentālās filmas, kuras radījuši tā laika pazīstamākie Latvijas hroniku un filmu veidotāji Arnolds Cālītis (1883-1972), Jānis Sīlis (1886-1970), Mārtiņš Lapiņš (1873-1954), Eduards Kraucs (1898-1977) un citi.
Kinolektorija apmeklējums – bez ieejas maksas.
Pasākumu organizē LNA Latvijas Valsts kinototofonodokumentu arhīvs sadarbībā ar Latvijas Arhīvistu biedrību un Valmieras Kultūras centru. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
