Lasīšanas laiks: 5 min
Uzņēmuma SIA “Anllu” dibinātāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Zane Driņķe ir eksperte interneta tirdzniecības un iepirkšanās katalogu darbības jautājumos – par to liecina vairāk kā divpadsmit gadu pieredze šajā jomā. Viņa stāsta, kādas ir priekšrocības, iepērkoties internetā, un kā iepirkšanos padarīt drošāku.
Eiropa var mācīties no Latvijas
Tuvākajā laikā Latvijas patērētājiem būs pieejama jauna interneta iepirkšanās vietne – ir izveidots jauns uzņēmums, kas piedāvās gan iepirkšanās katalogu, gan interneta veikalu (mazumtirdzniecībai un vairumtirdzniecībai). Uzņēmums akcentēs katras iesaistītās valsts nacionālo ražošanu – projekts tiek īstenots Baltijas valstu līmenī, un tā mērķis ir parādīt, ka arī Latvija var būt labās prakses piemērs tirdzniecības jomā. Arī Eiropa var mācīties no Latvijas, ne tikai mēs no Eiropas!
Eiropa var mācīties no Latvijas, kā radīt idejas! Latvijā, iespējams, nav pati lielākā ražošanas kapacitāte vai tehnoloģiskās iespējas, kādas ir citās Eiropas valstīs, bet ideju ziņā mēs esam soli priekšā. Latvijā ir strauji attīstījusies tiešā pārdošana, mūsu uzņēmēji ir ļoti kompetenti un izglītoti šajā nozarē. Vēl noteikti jāmin mārketings – lai arī kā mēs dzītos pakaļ starptautiskajam mārketingam, stiprā puse ir lokālais mārketings. Tā ir joma, kurā Eiropa no mums varētu mācīties!
Negodīga uzņēmējdarbība kropļo tirgu
Iepirkšanās internetā nekad pilnībā neaizstās tradicionālo iepirkšanos, jo vienmēr būs cilvēki, kuri vēlas aptaustīt preci, pielaikot un pārbaudīt klātienē. To nevar izdarīt, iepērkoties internetā. Jāsaka, ka Latvijas iedzīvotāji diezgan kūtri pāriet uz iepirkšanos elektroniskajā vidē, salīdzinājumam jāmin, ka Igaunijā un Skandināvijā pāreja uz elektronisko iepirkšanos notiek straujiem soļiem.
Šo kūtrumu rada arī negatīvie aspekti interneta veikalu vidē, par kuriem arī ir jārunā. Negodīga uzņēmējdarbība kropļo tirgu, tas vērojams arī šajā nozarē – gan ar cenu politiku, gan piedāvātajiem pakalpojumiem. Nereti cilvēks tiek maldināts, un, ja tā ir pirmā reizi, kad viņš iepērkas elektroniski, ir liela varbūtība, ka otrreiz viņš to vairāk nedarīs.
Negodīgi uzņēmēji izmanto elektronisko iepirkšanos un, piemēram, nepiegādā pircējam preci vai piegādā ko pavisam citu, slēpj informāciju par reālajām izmaksām u.tml. Diemžēl, tas notiek diezgan bieži. Latvijā ir ļoti daudz interneta veikalu, taču, ne visi uzņēmēji ir godprātīgi.
Iepirkšanās ziņā cilvēki Latvijā ir tradicionāli orientēti
Mums ir nepieciešams viss process – aiziet uz veikalu, paskatīties, pielaikot, pataustīt u.tml. Ja pievēršamies otrajai cilvēku kategorijai – tiem, kuri tomēr izvēlas iepirkties internetā, jāmin, ka viens no iemesliem, kas mudina cilvēkus to darīt, ir preces saņemšanas process. Lai gan patērētājs pats ir samaksājis par pirkumu, saņemot preci ar pasta starpniecību vai ar kurjeru, rodas sajūta, ka tiek saņemta dāvana. Cilvēkus piesaista pārsteiguma efekts!
Ja runājam par katalogu tirdzniecību, tad jāsaka, ka Latvijā, laikam ejot, tie ir zaudējuši savu pievilcību. Piemēram, Somijā šāda veida tirdzniecība notiek jau gandrīz simts gadus, arī Vācijā ir līdzīgi, un tas joprojām attīstās lielos apjomos. Katalogu tirdzniecība no uzņēmējdarbības viedokļa ir ļoti dārga biznesa forma, tā prasa lielas investīcijas, iespējams, tieši tāpēc Latvijā tā nav attīstīta.
Pilnīgi drošs nevar būt nekad!
Runājot par droši iepirkšanos internetā, jāsaka, ka pilnīgi drošs nevar būt nekad! Šobrīd tehnoloģijas ļauj visu noformēt un pasniegt ļoti skaisti, un patiesībā, nekad nevar zināt, kas patiesībā slēpjas zem skaistas bildītes. Ja runājam par personas datu drošību, iepērkoties internetā, tad jāskatās patiesībai acīs – ir liela iespējamība, ka ikviena cilvēka, kurš kaut reizi ir lietojis internetu, kaut ko meklējis Google meklētājā vai izmantojis elektronisko pastu, dati jau atrodas kādā nelegālā datu bāzē, tāpēc nav pamata uztraukties, ka iepirkšanās internetā varētu padarīt datus kādam pieejamus.
Nelegālās datu bāzes un personu datu izmantošana bez viņu akcepta ir likuma pārkāpums, kas ir jāizskauž. Latvijā, diemžēl, tas notiek ļoti bieži – par to varam pārliecināties, katru dienu saņemot mēstules mūsu elektroniskajā pastā.
Rūpīgi pārbaudīt, kur un kāpēc ievadām savus personas datus
Ja kādā vietnē ievadam savas bankas kartes datus, vispirms jānoskaidro, vai uzņēmums, no kura plānojat iegādāties preci vai pakalpojumu, ir reģistrēts. Jebkurā mājas lapā ir jābūt tādai informācijai, vismaz reģistrācijas numuram. Tas jau pasaka priekšā, vai tas vispār ir eksistējošs uzņēmums.
Jāsaka, ka Latvijā nav daudz šādu krāpnieku – interneta veikalu. Nonākt tik tālu – izveidot savu mājas lapu, interneta veikalu ar iespēju pasūtīt preces u.tml., tas prasa investīcijas. Tas nozīmē, ka lielākoties personas, kas to uzņemas darīt, patiešām vēlas nodarboties ar legālu un nopietnu uzņēmējdarbību. Tas nav tā, kā nozagt maciņu tramvajā!
Mēs iepērkamies arī ārvalstu interneta veikalos un patiesībā jau visur darbojas vieni un tie paši principi – rūpīgi jāskatās, kur mēs ievadam savus datus, kāpēc tiek prasīti tieši šie dati u.tml. Ja vietne šķiet aizdomīga, labāk tur neiepirkties un pameklēt citas iespējas. Tas ir pavisam elementāri, arī realitātē mēs taču nedodam savu pases kopiju ikvienam.
Ar mēstulēm ir jācīnās
Es aicinātu nepalikt vienaldzīgiem – ja mēs paši biežāk reaģēsim, šī nelegālā datu izmantošana ātrāk tiks izskausta! Ja saņem mēstuli savā elektroniskajā pastkastītē, par to vajadzētu ziņot Datu valsts inspekcijā. Nevajag pret to attiekties vieglprātīgi, mēstules nav lieta, pie kā būtu jāpierod!
Iepērkoties internetā, mēs ietaupām laiku
Liela daļa no mums šobrīd “dzīvo” elektroniskajā vidē, mēs izmantojam informācijas tehnoloģijas – viedtālruņus un datorus, tāpēc, atrodoties jebkurā vietā varam veikt pirkumus. Ja ir brīvas piecas minūtes, ir grūti paspēt aiziet līdz veikalam, bet var pagūt iegādāties preci internetā.
Latvijas patērētāji zina savas tiesības, tajā skaitā arī iepērkoties internetā. Jāsaka, ka pirms piecpadsmit gadiem, kad aizsākām katalogu tirdzniecību, patērētāji nezināja gandrīz neko par preces atgriešanas kārtību u.tml. Pircēju aizsargā Patērētāju tiesību aizsardzības likums – lielākā daļa mūsdienās tomēr pārzina savas tiesības un saistības. Latvijas patērētājs ir izaudzis, viņš ir zinošs, un attiecīgi uzņēmēji aizvien mazāk atļaujas vaļības. Aizvien mazāk ir gadījumu, kad uzņēmējs neizdara līdz galam to, ko ir apņēmies.
