Lasīšanas laiks: 3 min
Ik semestri vairāki studenti no Vidzemes Augstskolas izmanto programmas “Erasmus+” sniegtās iespējas doties uz ārvalstīm, lai studētu vai arī gūtu darba pieredzi praksē kādā ārvalstu uzņēmumā. “Valmieras Ziņas” uzrunāja divas Vidzemes Augstskolas studentes, kas jau atgriezušās Latvijā, un lūdza padalīties ar savu pieredzi ārzemēs.
Diāna Vidberga, pārvaldības studiju virziena 4.kursa studente.
Devos apmaiņas studijās uz Portugāli, Porto Universitāti. Februārī pie mums beidzot bija sākusies ziema un sals, tāpēc apmaiņas studijas, paralēli tam, ka devos ‘”paošņāt gaisu” citur, deva man iespēju aizmukt no ziemas un uzreiz ielēkt pavasarī. Porto mani sagaidīja ar siltu pavasara saulīti un +15 grādiem.
Porto Universitātē bijām 630 apmaiņas studenti teju no visas pasaules, tāpēc gandrīz viss laiks tika pavadīs ļoti internacionālā vidē.
Kā jau ViA rūdītam studentam, mācību ziņā bija daudz vieglāk, reizēm pat šķita, ka prasības reizēm ir pārāk zemas – kur man likās – kas tad tur, mazliet jāiespringst un būs labi, vietējie studenti, saķerdami galvas, jau sāka raizēties par paveicamo darbiņu.
Lai arī teju viss notika portugāļu valodā, pasniedzēji bija ļoti pretimnākoši – gan ļāva visus darbus un eksāmenus rakstīt angļu valodā, gan arī sniedza daudz konsultāciju.
Kopumā, portugāļi ir ļoti atsaucīgi un viesmīlīgi, lai arī vienmēr kavē. Pie viņu ārkārtīgi atslābinātā dzīvesveida bija ļoti grūti pierast, jo, kā jau kārtīgs ziemeļnieks, visur ierados pāris minūtes ātrāk, un pēc tam gaidīju vēl papildus 20 kamēr kaut kas sāksies.
Porto, kā jau reģiona lielpilsētai pienākas, bija ļoti daudz un dažādi kultūras pasākumi, lielākā daļa bez maksas.
Ļoti interesanti šķita tas, ka portugāļi arī svin Jāņus, un katram reģionam ir savas tradīcijas. Piemēram, Porto cilvēki iziet pilsētas ielās un viens otram dod pa galvu ar gumijas āmurīti, bet netālu esošajā Bragā, tā pat kā mēs, lecam pāri ugunskuram.
Kopumā varu teikt, ka lai arī cik ļoti no sākuma bija bail (par visu), beigās viss bija ļoti fantastiski.
Vika Grāvīte, komunikāciju un mediju studiju virziena 3.kursa studente.
Bija praksē Kiprā uzņēmumā “Ascot Travel”. Pirms tam biju ceļojusi, taču to nevar salīdzināt ar divu mēnešu pieredzi svešā vidē. Izvēloties valsti, gribēju doties uz tādu, kurā līdz šim nekad neesmu bijusi. Kipru izvēlējos, jo vēlējos iejusties citā kultūrā, citā vidē.
Kipra man vienmēr asociēsies ar savu pasakaino dabu. Pilsētā ir tveice, mazie suvenīru veikaliņi, jūra, bet kalnos ir pasakaini skaista fauna – ziedi, koki, dzīvnieku daudzveidība, mierīga un nesteidzīga lauku dzīve.
Ja runā par cilvēkiem, tad tie noteikti atšķiras no latviešiem. Viņi nekautrējas izrādīt savu patiku pret skaistām sievietēm, kā arī ir draudzīgi un diezgan izpalīdzīgi. Ja māk ar viņiem sadzīvot, tad problēmas nerodas.
Esmu pateicīga Vidzemes Augstskolai un savai prakses vietai “Ascot travel” par lielisku pieredzi un iespēju redzēt vairāk nekā tikai savu darba galdu, un par to, ka tagad man ir draugi arī siltajās zemēs. Noteikti mēģināšu tur kādreiz atgriezties!
Vika prakses laikā rakstīja arī blogu par dzīvi Kiprā. Vairāk par tur piedzīvoto var lasīt šeit: https://vikaspiedzivojumi.wordpress.com/
