Lasīšanas laiks: 2 min
Nākamajā gadā Latvijā varētu tikt izvietota ASV smagā bruņutehnika, otrdien žurnālistiem norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
“Par to izteicās arī [ASV aizsardzības ministrs Eštons] Kārters vizītes laikā Tallinā. Es domājam, ka nākošajā gadā mēs viņus redzēsim. [Taču] tam ir [jāvelta] milzīgs sagatavošanās darbs. [Jādomā] kur viņus izvietot, gan karavīrus, gan tehniku un remonta zonas. Tas ir milzīgs darbs. Paldies valdībai, paldies visiem cilvēkiem par izpratni šajā brīdī, kad tiek atvēlēti milzīgi līdzekļi aizsardzības nozarei,” sacīja aizsardzības ministrs.
Savukārt, kādas vienības Latvijā varētu ierasties, to izlemšot ASV, norādīja ministrs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvija oficiāli sākusi sarunas ar ASV par smagā bruņojuma izvietošanu Ādažu bāzē. Patlaban gan vēl nav zināms, cik daudz un kāda militārā tehnika Latvijā tiks izvietota, jo sarunas ir vēl tikai sākušās, norāda AM. Tiek prognozēts, ka sarunas noslēgsies šā gada beigās.
Jūnijā ASV aizsardzības ministrs Kārters vizītes laikā Igaunijā paziņoja, ka ASV vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltijā, izvietos 250 smagā bruņojuma vienību – tankus, kaujas bruņumašīnas un pašgājējas haubices. Katrs šo smagā bruņojuma vienību kopums būs pietiekams rotai vai bataljonam, un šis smagais bruņojums tiks dislocēts Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Rumānijā un Bulgārijā. Šis smagais bruņojums varēs tikt pārvietots reģiona robežās atkarībā no nepieciešamības to izmantot militārajās mācībās.
Smagā bruņojuma izvietošanas nolūks šajās valstīs ir “palīdzēt sabiedrotajiem NATO stāties pretī terorisma draudiem no ārienes, kā arī Krievijas savaldīšana,” paskaidroja Kārters. Viņš arī uzsvēra, ka ASV neplāno pastāvīgi izvietot savu karaspēku Baltijas valstīs, bet tikai pēc rotācijas principa.
Savukārt ASV laikraksts iepriekš “Wall Street Journal” vēstīja, ka kopā ar ar smagajām un vieglajām automašīnām un citu nepieciešamo tehniku minētajās septiņās valstīs tiks izvietotas pavisam 1200 tehnikas vienību.
