Lasīšanas laiks: 2 min
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai parlamenta komisijām ieceri no 2017.gada ļaut iedzīvotājiem izvēlēties, vai personas kodā iekļaut arī dzimšanas datumu, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Sagatavotās izmaiņas Iedzīvotāju reģistra likumā paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra iedzīvotāji vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt sev piešķirt personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas jeb tā saukto identifikācijas numuru.
Piešķirtais kods būs nemainīgs. Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar dzimšanas datumu, un tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks adoptēta. Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem.
Plānots, ka personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi.
Lai neierobežotu personu tiesības izdarīt izvēli, kā arī, lai nepamatoti neliegtu atsevišķām personu kategorijām, piemēram, personām, kuras šobrīd ir nepilngadīgas, iespēju izmantot tiesības mainīt personas kodu, termiņš, līdz kuram personai būs tiesības mainīt pirms 2017.gada 1.janvāra piešķirto personas kodu uz personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums, likumprojektā nav noteikts.
Jaunās izmaiņas arī paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra jaundzimušajiem personas kodi būs bez dzimšanas datiem.
Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipiem aktualizējās jau 2007.gadā, kad Tiesībsarga birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesnieguma, jo ārstniecības personām ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā , kas pieejama trešajām personām, bija pienākums norādīt savu personas kodu.
Tādējādi tika aktualizēts jautājums par to, ka ārstniecības personu kā fizisko personu dati nav pietiekami aizsargāti. No cilvēktiesību viedokļa tieši personas koda pirmā daļa satur vislielāko risku ne tikai diskriminācijas elementiem, bet arī no neiejaukšanās personas privātajā dzīvē, teikts likumprojektā.
Iekšlietu ministrija norāda, ka, ņemot vērā, ka pašlaik personas kods sniedz plašāku informāciju, nekā tas nepieciešams personas identifikācijai, kā arī tas, ka normatīvajos aktos noteiktā personas datu apstrāde ne vienmēr ir samērīga un atbilstoša personas datu aizsardzības pamatprincipiem, jārada iespēja identificēt fiziskas personas ar citiem paņēmieniem, piemēram, lietojot tādus reģistrācijas vai identifikācijas numurus, kas nesatur dzimšanas datumu.
Arī citās valstīs fiziskām personām ir piešķirti ciparu formā veidoti personas kodi, saukti par identifikācijas numuriem vai sociālā nodokļa maksātāja numuriem. Pašreizējo personas kodu ir ļoti viegli atcerēties, bet, to nomainot, tiks labāk aizsargātas personas tiesības uz privātumu, beznozīmes personas kodi jau tiek lietoti tādās attīstītās valstīs kā ASV, Lielbritānija, Nīderlande, Austrija, Beļģija, Vācija un Īrija.
