Lasīšanas laiks: 4 min
Jaunajā 2015./2016.mācību gadā reorganizācija skars 23 izglītības iestādes Latvijā, bet vēl četras skolas tiks slēgtas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā informācija pirms jaunā mācību gada.
Reorganizācijas rezultātā tiks apvienotas Vilpulkas sākumskola, Jeru pamatskola un Rūjienas vidusskola.
Kā informē Rūjienas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā, novada skolu reorganizācijas komisijas locekle Nelda Jaunzeme, kopš 2009.gada, kad tika slēgta Rūjas pamatskola, novadā darbojās trīs vispārējās izglītības iestādes: Vilpulkas sākumskola, Jeru pamatskola un Rūjienas vidusskola. 2014./15. mācību gada sākumā Vilpulkā bija 22 skolēni, Jeros – 106, Rūjienā – 393.
“Gan demogrāfiskās prognozes un statistika, gan Izglītības un zinātnes ministrijas gatavotais jaunais pedagogu atalgojuma modelis rosināja veikt reformas novada izglītības iestāžu tīklā.
Šī gada sākumā Rūjienas novada dome pieņēma lēmumu skolas reorganizēt un izveidoja novada izglītības iestāžu reorganizācijas komisiju, iesaistot tās sastāvā gan skolu direktorus, gan pašvaldības pārstāvjus, gan izglītojamo vecākus un pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju, jo abās mazākajās skolās Vilpulkā un Jeros darbojās arī pirmsskolas grupiņas,” norāda N.Jaunzeme.
Komisija jau sākotnēji vienojusies par reorganizācijas mērķi paaugstināt kvalitatīvas izglītības pieejamību un paplašināt iespējas pilnvērtīgai bērnu un jauniešu spēju un interešu attīstībai, lietderīgi izmantojot pieejamos personāla un finanšu resursus.
“Vissvarīgāk ir rūpēties par to, lai novada bērni un jaunieši saņemtu kvalitatīvu izglītību, kas nenozīmē tikai individuālu pieeju mazās klasēs, bet arī atbilstošu materiāltehnisko bāzi un labi kvalificētus un motivētus pedagogus,”
uzsver N.Jaunzeme.
Reorganizācijas process sācies jau februārī un juridiski turpināsies līdz 31.augustam, kad darbu uzsāks jaunā Rūjienas vidusskola, kas tika izveidota, apvienojot līdzšinējās Vilpulkas, Jeru un Rūjienas skolas. N.Jaunzeme atzina, ka šis process turpināsies vēl ilgāk, jo pašlaik, ievērojot Jeru pagasta vecāku lūgumu, plānots 1.septembrī uzsākt mācības ne tikai Rūjienas vidusskolas iepriekšējās ēkās, bet arī bijušās Jeru skolas ēkā.
“Ir augusta vidus, bet mums joprojām nav īstas skaidrības par to, cik klašu komplektus varēsim atvērt Jeros. Plānošanas darbu atvieglo Rūjienas novada domes pieņemtie noteikumi par minimālo un maksimālo skolēnu skaitu vienā klasē, bet apgrūtina tas, ka vecāki jebkurā brīdī var izvēlēties skolu mainīt, un, tā kā lielākajā daļā no bijušās Jeru skolas klasēm skolēnu skaits ir tuvu minimālajam, katra vecāka lēmums ir ļoti svarīgs – būt vai nebūt veselai klasei!” skaidro N.Jaunzeme.
“Gan pats reorganizācijas process, gan tā laikā izveidojusies sadarbība starp novada izglītības iestāžu vadības pārstāvjiem un jaunā pedagogu kolektīva tapšana ilgtermiņā var tikai uzlabot izglītības kvalitāti novadā,”
uzskata skolu reorganizācijas komisijas pārstāve. Viņa norādīja, ka reorganizācijas procesa rezultātā netika atbrīvots no darba neviens pedagogs, līdz ar to tikšot apvienotas triju pedagogu kolektīvu atšķirīgās pieredzes – gan kā strādāt ar bērnu mācīšanās grūtībām, gan kā strādāt mazākās grupās un lielās klasēs, gan ar īpaši talantīgiem skolēniem.
Sākumskolas klasēs esot paredzēta iespēja daļu no mācību stundām nodrošināt divu pedagogu vadībā – tas nozīmē, ka divām paralēlklasēm latviešu valodas, matemātikas, dabaszinību un mājturības stundās ir konkrēts trešais pedagogs, kas, kopīgi ar klašu audzinātājām plānojot nodarbības un vadot ikdienas mācību procesu, būs lietas kursā par skolēnu mācīšanos un viņiem nepieciešamo atbalstu.
“Būs jādomā, kā pilnvērtīgi izmantot bijušo Vilpulkas skolas ēku, kurā ikdienas mācību process nenotiks, ieceres jau ir. Pirms vairākiem gadiem slēgtajā Rūjas skolā organizējam vides mācību ekspedīcijas katru gadu ikvienai klasei vairāku dienu garumā – tās skolēniem ļoti patīk,”
stāsta N.Jaunzeme.
“Izglītības ministrijai sadarbībā ar pašvaldību savienību mēs varētu rosināt izveidot rokasgrāmatu, kas ietvertu metodiskos ieteikumus, pašvaldību un apvienoto skolu pieredzes stāstus, juristu, skolu reģistra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta ekspertu un pašvaldību izglītības pārvalžu pārstāvju komentārus, varbūt arī psihologu padomus par to, kā runāt ar procesā iesaistītajiem vecākiem, skolēniem, pedagogiem un par citiem jautājumiem un problemātiku, ar ko nākas saskarties skolu tīklu optimizācijas procesā – tas noteikti atvieglos darbu tām skolām un pašvaldībām,īpaši mazajām, kam tas vēl priekšā pirmoreiz, jo vairākas reizes izšķirties par kādu skolu reorganizāciju var nākties tikai lielajiem novadiem vai pilsētām. Mēs labprāt dalītos savā pieredzē un uzklausītu citus.
Fakti, ka Latvijā ir vienas no mazākajām klasēm skolēnu skaita ziņā un viszemākais skolēnu skaits uz vienu pedagogu Eiropā, liecina, ka skolu reorganizācijas notiks,”
piebilst N.Jaunzeme.
