Lasīšanas laiks: 4 min
Intensīvākie labības kulšanas darbi patlaban norit Zemgalē, savukārt Kurzemē un Vidzemē ilgstošās lietavas kulšanu aizkavējušas, aģentūrai BNS pavēstīja “Zemnieku saeimas” sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Bērziņš.
“Diemžēl Zemgalē bažas par graudu salīdzinoši zemāko kvalitāti ar tik lielām ražām ir piepildījušās. Proteīna saturs graudos daudziem ir zemāks kā vēlētos. Savukārt attiecībā uz rapsi – piedzīvojam sen nebijušus rekordus, gan ražu lielumā, gan augstajā eļļas saturā,” pauda Bērziņš.
Tāpat viņš informēja, ka graudu iekšējais patēriņš Latvijā sarūk ar katru gadu.
“Novācam apmēram divus miljonus tonnu, taču vietējā tirgū patērējam tikai apmēram 30% Latvijas graudu ražas. Tie tiek izmantoti lopbarībai vai pārdoti Latvijā esošiem dzirnavniekiem. Lielākā daļa graudu tiek eksportēta caur ostām,”
piebilda Bērziņš.
Tostarp zemnieku saimniecības “Ezergaiļi” saimnieks Dzintars Erdmanis norādīja, ka šonedēļ Kurzemē ir kārtīgi aizsākusies kulšana – raža vairs nav puszaļa. “Rapši un agrās kviešu šķirnes, kā “Fredis” un “Edvins” ir nogatavojušās. Kviešu kvalitāte ir vidēja, savukārt rapsis ir ideāls, dažviet no hektāra tiek nokultas pat deviņas tonnas. Daži lauksaimnieki vēl kulšanai nogaida otro nedēļas pusi, taču tie saimnieki, kuriem platības lielākas, ir sākuši jau kult pie 18-19% mitruma,” stāstīja Erdmanis.
Arī zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Staņislavs Gžibovskis sacīja, ka Vidzemē labība šonedēļ tiek kulta pilnā sparā. “Esam iesējuši vēlās kviešu šķirnes, tādēļ tikai tagad sākam ražas novākšanu. Citviet redzama arī rudzu kulšana. Toties zālaugus, piemēram, timotiņu un pļavas auzenes, esam nokūluši līdz pusei. Rapšu lauki jau drīz būs nokulti,” sacīja Gžibovskis.
To, ka ziemāji tiek kulti arī Sēlijā, apstiprināja zemnieku saimniecības “Laši” saimnieks Artūrs Akmens. “Iesildāmies ar agrajām šķirnēm, taču diemžēl veldrē sakritusī labība apgrūtina kulšanu. Piedzīvojām arī negaisu, taču vairāk par zibeņiem un veldri nekas draudīgāks nav manīts. Graudu plūsma uz pieņemšanas punktiem norit veiksmīgi, nav ilgas aizķeršanās. Rapšu kulšanā tiek apbraukti pēdējie lauki. Pagaidām arī turpmākās dienas solās būt saulainas, tādēļ kulšana varēs turpināties,” pauda Akmens.
“Zemnieku saeimas” eksperts Mārtiņš Trons apstiprināja, ka arī Latgalē norit kulšana.
“Pateicoties karstumam, graudi būs mazāk jāžāvē. Domāju, ir iespējams kult arī naktīs, jo nav nedz rasa, nedz migla. Ziemas rapsis lielākoties ir nokults, lauksaimnieki pieķērušies ziemas kviešiem. Latgales smilšainākajās augsnēs lēnām tiek sākta miežu kulšana. Lielas traktoru rindas ir “Rēzeknes dzirnavnieks” nodošanas punktā – lauksaimniekiem nākas gaidīt līdz pat piecām stundām,”
sacīja Trons.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža atzīmēja, ka Zemgalē notiek ļoti intensīva kviešu kulšana – pēc pāris dienām jau varētu tikt nokults viss. “Lauki ir samērā sausi, un ražas novākšana rit labi. Pie lielās ražas ir zemāka kvalitāte. Vietās, kur sestdien un svētdien nolija lietus, ir labāki apstākļi rapša sēšana, kas arī pamazām tiek darīts. Varam rēķināties, ka optimāls sējas termiņš būs par 5 dienām vēlāks, nekā vajadzētu. Vidzemē šobrīd tikai sākas kulšana,” klāstīja Ruža.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons apstiprināja – lai gan ar novēlošanos, taču kulšana Vidzemē ir iesākusies.
“Pēc pirmajām divām dienām ir grūti veikt prognozes. Viens ir skaidrs – raža būs laba. Tiek kulti gan rudzi, gan kvieši, gan rapsis. Pie lielām ražām diemžēl ir novērojams zems proteīna saturs graudos. Precīzas prognozes varēs sniegt pēc mēneša. Ir grūtības ar rapšu sēšanu, jo lauki vēl joprojām ir aizņemti ar graudaugiem,”
pauda Jansons.
Savukārt agronoms-konsultants Aigars Šutka sacīja, ka kviešiem ražas līmenis šobrīd ir piecas līdz astoņas tonnas no hektāra. “Ir arī vietas, kur veldres dēļ raža ir mazāka. Ziemas rapsim ir ļoti laba raža apmēram piecas tonnas no hektāra. Pirmie ziemas kvieši nav ļoti kvalitatīvi, jo daļa bija sagāzusies veldrē. Labvēlīgas nebija arī lietainās un vēsās jūlija beigas, jo tieši šajā laikā proteīna briedināšanai ir vajadzīgs siltāks laiks. Šobrīd jau sāk pamazām kult arī vidējās šķirnes, kuras parādīs patieso situāciju. Ziemas rapša raža būs viena no labākajām pēdējo gadu laikā,” prognozēja Šutka.
Lauku atbalsta dienesta šogad apkopotās provizoriskās vasaras kviešu platības ir 154 811 hektāri (ha), ziemas kvieši – 289 307 ha, vasaras rapši – 20 361 ha, ziemas rapši – 68 137 ha, rudzi – 37 225 ha, vasaras mieži 91 382 ha un auzas – 51 208 ha.
