Lasīšanas laiks: 2 min
“Sudrabainos mākoņus Latvijā var redzēt tikai vasarā, naktī, tikai lūkojoties ziemeļu virzienā,”
dabas vērotāja Jāņa Šatrovska uzskaitītie nosacījumi izklausās gandrīz kā pasakā, kur jāizpilda vairākas norādes, lai notiktu brīnums. Tomēr šī parādība pie mums ir novērojama.
“Paskatieties, kas notiek virs galvas. Debesīs vērojamas interesantas lietas, tas ir kā kinoteātris. Lai redzētu sudrabainos mākoņus, nakts stundās jādodas ārā un jāskatās ziemeļu virzienā. Ja paveicas, skats ir lielisks.”
Sudrabainie jeb mezosfēras mākoņi ir visaugstāk novietotie mākoņi Zemes atmosfērā. Tie atrodas 80 kilometru virs mums, kas ir jau kosmiskās telpas robeža. Salīdzinājumam – dienā redzamie mākoņi, kas veidojušies no ūdens pilieniem, nav augstāk par 15 kilometriem.
“Šie mākoņi jāmāk atšķirt no ierastajiem. Ir pilnīgi melnas debesis, bet mākoņi ir līdzīgi kā dienā redzamo spalvu mākoņu līnijas un loki. Tie ir sudrabaini, spīdīgi, reizēm pat elektrozili. Mākoņus var vērot līdz rītausmai, tie nepārvietojas tik ātri, kā arī ļoti lēni maina formu.”
Sudrabainie mākoņi neveidojas no ūdens tvaikiem, pieņemts uzskatīt, ka tie ir meteorīta putekļi ar ledus kristāliem, kas rodas, tam krītot atmosfērā. Mākoņi redzami tikai tāpēc, ka saule atrodas zem horizonta, izgaismojot šo parādību. Tāpēc sudrabainie mākoņi ieraugāmi tikai naktī un tikai vasarā.
“Debesu vērotājam vajag īpašu entuziasmu, jo jābūt pacietīgam, jārēķinās, ka ne vienmēr gaidīto varēs ieraudzīt, tas nav kā kino seanss noteiktā laikā.”
Vairāk par sudrabainajiem mākoņiem un citām debesīs novērojamajām parādībām iespējams lasīt Jāņa blogā.
Portāla “Valmieras Ziņas” sarunu ar Jāni par ziemeļblāzmu vērošanu iespējams lasīt šeit.
