Lasīšanas laiks: 3 min
Vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs no valsts budžeta programmām, kuru ietvaros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Komunikācijas daļā aģentūrai BNS pavēstīja, ka ministrs piektdien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē, norādīja, ka vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu.
“Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja ieguldīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī,”
sacīja Matīss.
Pēc viņa paustā, šogad, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietvaros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.
“Bez sakārtota vietējo ceļu tīkla nav iespējama mazā un vidējā biznesa attīstība reģionos. Ja mēs vēlamies, lai cilvēki paliek dzīvot Latvijā, ir jānodrošina normāla infrastruktūra un ceļi ir pamatu pamats attīstībai,”
atzīmēja Matīss.
Biedrībā “Latvijas Ceļu būvētājs” aģentūrai BNS norādīja, ka Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvā vēl vairāk samazināt finansējumu ceļiem, lai gan būtu jārīkojas tieši pretēji, it īpaši laikā, kad viena no prioritātēm ir valsts iekšējā drošība, kvalitatīvs un drošs ceļu tīklojums visā valsts teritorijā ir viens no iekšējās drošības stūrakmeņiem.
“Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, šogad lielākoties būs sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma nākotne ir drūma,”
informēja biedrība, atzīmējot, ka patlaban 51,2% no reģionālajiem autoceļiem jeb 2304 kilometri ir kādreiz asfaltēti, bet tagad nonākuši sabrukšanas stāvoklī un 51% Latvijas tiltu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.
Pēc biedrības paustā,
ja tiks turpināta pēdējo desmit gadu prakse un valsts problēmas risinātas uz ceļu uzturēšanai budžetā paredzētās naudas rēķina, līdz 2020.gadam sliktā stāvoklī nonāks arī puse no tiem reģionālajiem autoceļiem, kas patlaban ir apmierinošā stāvoklī.
Lai informētu kā novērst un nepieļaut ceļu un tiltu sabrukumu, “Latvijas Ceļu būvētājs” pirmdien, 10.augustā, rīko Latvijas valsts ceļu un tiltu kvalitātes novērtējumam un risinājumiem veltītu pasākumu, kurā piedalīsies biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, kurš pastāstīs par ceļu infrastruktūras kvalitātes ietekmi uz zemnieku saimniecību finansiālajiem rādītājiem un izaugsmes iespējām.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss piektdien reģionālajā devās vizītē Kurzemi, kur tostarp apsekoja būvdarbus uz Liepājas šosejas un Sabiles ceļa.
