Lasīšanas laiks: 2 min
Svinot Valmieras pilsētas 732. jubileju, “Valmieras Ziņas” atskatās uz interesantiem vēstures faktiem, kas saistīti ar Valmieru.
Valmieras apkārtnē cilvēki dzīvojuši aptuveni 8 000 gadu. Līdz 13. gs. tā ietilpa latgaļu un lībiešu apdzīvotajā Tālavā.
Senāk Valmiera saukta par Wolmar, Woldemer, Wolmahr, Wolmaria. Tam, kāpēc Valmierai ir tāds nosaukums, ir vairākas versijas. Viena no tām ir par Pleskavas kņazu Vladimiru, kas kādu laiku tagadējās Valmieras apkārtnē ievāca meslus un bija zināms kā Idumejas novada soģis. Cita versija savukārt ir par to, ka pilsēta nodēvēta par godu Dānijas karalim Valdemāram II, kurš kādu laiku 1221. gadā bija Livonijas feodālais seniors un Livonijas ordeņa, kuram Valmierā bija pils, sabiedrotais.
Viduslaikos Valmiera bija neliela tirgotāju pilsēta, kas attīstījās līdzās pilij un ar to dalīja aizsardzības sistēmu. Tas, ka caur pilsētu cauri gāja tirdzniecības ceļš uz Pleskavu un Novgorodu, tikai palīdzēja tai nostiprināt tirdzniecības pilsētas statusu. Valmiera bija arī Hanzas pilsētas savienību locekle.
Valmiera bija Livonijas savienības ģeogrāfiskais centrs. No 1385. līdz 1500. gadam tajā notika vairāk kā 30 pilsētu sanāksmes.
15. – 17. gs. mēra dēļ iedzīvotāju skaits samazinās 9 reizes.
Valmieras ģerbonī vērša piere ir par godu Zviedrijas kancleram Akselam Uksenšernam (Oxenstierna, kas zviedru valodā nozīmē “piere”), kuram Cēsu bīskapiju, kurā ietilpa arī Valmiera, 1622. gadā uzdāvināja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs. Uksenšērnu dzimtai Valmiera piederēja 60 gadu.
1865. gadā pār Gauju atklāja pirmo koka tiltu.
To par saviem līdzekļiem bija uzbūvējis Kauguru muižas īpašnieks barons Gustavs Krīdeners. Viņš arī noteica maksu par tilta lietošanu – 5 kapeikas par zirgu, bet 12 par auto izmantošanu. Tilts esot drebējis un ļodzījies, tāpēc pie tā bijusi izlikta zīme “Pār tiltu soļos”. Tilts vairākas reizes nodega, līdz 1942. gadā uzcēla dzelzsbetona tiltu.
1892. gadā Valmiera bija pirmā Latvijas pilsēta, kurā domē vairākums bija latvieši.
No 1921. līdz 1934. gadam pilsētu mēdza saukt par Sarkano Valmieru, jo pilsētas vadība bija sociāldemokrātu rokās.
Būvējot kautuvi un fabriku “Bekona eksports”, 1928. gadā atklāja ārstniecisko minerālūdeni. Šī atgadījuma dēļ dzērienu tautā iesauca par Valmieras cūkūdeni.
Izmantotie materiāli: “Valmiera domā un rada” Valmieras novadpētniecības muzejs (2005), “Valmiera” Jānis Kalnačs (2005).
Piedāvājam jums aplūkot arī fotogalerijas “Senā Valmiera – Padomju laiks”, “Vēsturiskā Valmiera ziemā”.
