Lasīšanas laiks: 2 min
Namu siltināšanas attīstībai Latvijā būtisks traucēklis ir lēmumu pieņemšanas process daudzdzīvokļu ēkās par attiecīgo pasākumu īstenošanu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” teica ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
“Tas, kas traucē veikt šos pasākumus daudzdzīvokļu mājās, ir lēmumu pieņemšanas process. Pie tā mēs mēģinām strādāt Ēku pārvaldības likumā, meklējam kaut kādus risinājumus, kā lēmumu pieņemšanas procesu varētu vienkāršot. Lai nav tā – ja viens ēkas iedzīvotājs iebilst, pārējie no tā cieš,”
teica Reizniece-Ozola. Vienlaikus gan nekādi potenciālie risinājumi vēl neesot iezīmējušies, jo darbs pie attiecīgā jautājumā esot “svaigs process”.
Runājot par ēku siltināšanu kopumā, ministre atzina, ka Rīgā ar to īpaši nesokas, taču esot arī veiksmīgi piemēri. “Rīgā nevedas, bet citās pilsētās ļoti labi sokas. Nesen bija pasākums, kurā apbalvojām labākos daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumu veicējus,
aktīvākās pašvaldības ir redzamas – Liepāja, Ventspils, Jelgava, Valmiera, Ozolnieki. Šīs pašvaldības var būt paraugs citām.
Bija plānots, ka būs 850 ēku siltinātas iepriekšējā plānošanas periodā, šobrīd darbi ir pabeigti aptuveni 500 ēkās, 300-350 ēku vēl ir palikušas. Nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts, ka siltinātas tiks vismaz 1700 ēkas. Attīstības finanšu institūcija “Altum” būs programmu administrētājs. Mani priecē, ka viņi neplāno aprobežoties tikai ar to finansējumu, kas mums ir pieejams no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Viņi aktīvi strādā, lai piesaistītu fondus no ārpuses aizdevumiem, garantijām. Domāju, ka izdarīsim lielu, labu darbu,” sacīja Reizniece-Ozola.
