Lasīšanas laiks: 4 min
Dabas dzīļu apguve Latvijai var dot daudz pozitīvā, otrdien, 16.jūnijā, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, runājot par Latvijas un Kanādas sadarbību valsts zemes dzīļu izpētē Latvijā, teica komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, informē aģentūra BNS.
“Mūsu visu iesaistīto kopējais uzdevums ir lauzt stereotipus [ka Latvijā nav derīgo izrakteņu] un bailes no nezināmā. Šis, protams, ir jauns pavērsiens Latvijas dabas resursu izmantošanas virzienā, kas var Latvijai dot daudz pozitīvā. Tāda ir mana pārliecība pēc iepazīšanās un vizītes Kanādā un pēc visu materiālu izlasīšanas,”
sacīja M.Kučinksis, norādot, ka Kanādas kalnrūpniecības uzņēmums “Inventus Mining Corp” ir guvis sākotnēju pārliecību, ka Latvijas ģeoloģiskā uzbūve var saturēt derīgos izrakteņus.
Viņš norādīja, ka mērķtiecīga zemes dzīļu un to bagātību izmantošana ir viens no tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem, taču tā īstenošanai šobrīd ir arī vairāki traucējoši faktori, tostarp ierobežojumi ģeoloģiskās izpētes un ieguves jomā, kas saistīti ar nepilnībām Latvijas zemes dzīļu izmantošanas tiesiskajā regulējumā.
Pēc viņa teiktā, iniciatīvas rezultātā var pavērties arī iespēja attīstīt jaunu tautsaimniecības nozari – kalnrūpniecību, kurai savukārt ir ietekme arī uz citām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, transportu un loģistiku, būvniecības attīstību.
“Inventus Mining Corp” direktors Skots Heteringtons (Scott Heatherington) sēdē sacīja, ka uzņēmums ir veicis ģeoloģiskās izpētes darbus un guvis sākotnēju pārliecību, ka Latvijas ģeoloģiskā uzbūve var saturēt varu, niķeli un platīna grupas metālus.
Viņš atzina, ka uzņēmums ir gatavs turpināt sadarbību ar Latvijas atbildīgajām institūcijām, pašvaldībām un attiecīgo zemju īpašniekiem, veicot ģeoloģiskās un ģeofiziskās izpētes datu padziļinātu izpēti un modelēšanu, taču nepieciešama arī valsts iesaistīšanās un normatīvo aktu sakārtošana, lai darbi būtu iespējami.
Tāpat, pēc Heteringtona teiktā, nepieciešams skaidrot sabiedrībai, ka Latvijā ir derīgo izrakteņu ieguves potenciāls.
“Kādēļ ir tik plaša ekonomiskā darbība citur Ziemeļeiropā un mazāk Latvijā. Kad es runāju ar skolēniem, viņi teica – skolā tika mācīts, ka Latvijā praktiski derīgo izrakteņu nav. Man šķiet, ka lielākā daļa cilvēku Latvijā tā arī domā,”
sacīja Heteringtons.
Viņš piebilda, ka “Inventus Mining Corp” veiktie līdzšinējās izpētes rezultāti liecina par pretējo, taču uzņēmumam nepietiek resursu, lai veiktu tālākos izpētes darbus bez valsts atbalsta un investoru piesaistes.
Vienlaikus viņš norādīja, ka, piemēram, Skandināvijā tiek atklāti dažādi zemes resursi un noteiktas iezīmes liecina, ka tas varētu notikt arī Latvijā un, lai arī cilvēki sākotnēji ir skeptiski par to, kāpēc līdz šim nekas nav atklāts, jaunākās tehnoloģijas ļauj paraudzīties zemes dzīlēs dziļāk. Viņš arī norādīja, ka derīgos izrakteņus pielietot, tostarp dažādu tehnoloģisko ierīču izgatavošanā, kas nestu būtisku pienesumu valsts ekonomikā.
“Tikai valstij un lielām korporācijām ir nepieciešamie resursi, lai attīstītu un izmantotu šos derīgos izrakteņus. Šis ir lēmums, kas jāpieņem Latvijas valstij,”
teica Heteringtons.
Viņš atzina – lai veiktu tālākās izpētes darbus, uzņēmumam vajag partnerus, kartogrāfus, ģeofiziķus, taču Latvijā nav pietiekami daudz šajā jomā specializējušos cilvēki.
“Mēs esam tikai ceļa sākumā, darbu turpināsim vēl ilgi, un, ja mēs vēlamies šo koncepciju padarīt par realitāti, mums ir nepieciešama ilgstoša sadarbība ar Latvijas valsti un zinātniekiem,”
sacīja uzņēmējs.
Pēc Heteringtona teiktā, ārvalstu investorim, kuri vēlas iegūt informāciju par seismiskajiem datiem, ir problēmas tos iegūt no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, norādot, ka šis jautājums būtu jārisina.
Viņš arī uzsvēra, ka būtu nepieciešama viena koncentrēta darba grupa, kas vada projektu. Tāpat nepieciešama grupa, kas sadarbojas ar Saeimu, konsultē to par projekta norisi un pārrunā investīcijas.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars sēdē norādīja, ka Latvijā vajadzētu veikt uzlabojumus normatīvajos aktos, lai iniciatīvu realizētu.
Arī VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola piekrita, ka patlaban nav atbilstoša normatīvā regulējuma, lai veiktu zemes dzīļu izpēti un nepieciešams gatavot konkrētus priekšlikumus likumdošanas izmaiņām.
Pēc šobrīd “Inventus Mining Corp” veiktajiem urbumu seržu paraugiem Latvijā ir konstatēti sulfīdi, kas liecina par rūdu potenciālu šajā ģeoloģiskajā struktūrā, un Kanādas uzņēmums ir guvis sākotnēju pārliecību, ka Latvijas ģeoloģiskā uzbūve var saturēt varu, niķeli un platīna grupas metālus. Šis uzņēmums ir gatavs turpināt sadarbību ar Latvijas atbildīgajām institūcijām, pašvaldībām un attiecīgo zemju īpašniekiem, veicot ģeoloģiskās un ģeofiziskās izpētes datu padziļinātu izpēti un modelēšanu, informē komisijas priekšsēdētājs.
Aktualizējot jautājumus par efektīvu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija jau iepriekš organizējusi tikšanos ar Latvijas atbildīgo institūciju un jomas ekspertiem, lai identificētu priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos un rastu optimālākos risinājumus efektīvai un uz tautsaimniecības attīstības veicināšanu orientētai zemes dzīļu izmantošanai Latvijā.
