Lasīšanas laiks: 6 min
Trešdien, 20.februārī, kafejnīcā „Jauna saule” iedvesmas stāstu vakarā „izStāsti” ar interesentiem tikās piecu dažādu jomu pārstāvji: apģērbu dizainere un e-veikala „TRU:DE” īpašniece Dace Leimane, P.Stradiņa Klīniskās univesitātes Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons, uzņēmēja, SIA “Diamonds Food Group” vadītāja Monika Ziemele, multidizainers Jānis Līdums un inovācijas un tehnoloģiju pētnieks, arī ViA pasniedzējs Mikus Dubickis, bet visu pasākumu kopā saturēja un dialogu vadīja Uģis Melders.
Iedvesmas stāstu vakari notiek jau ceturto reizi ESF projekta „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros, kad mājīgā gaisotnē pie uzkodu galdiem dažādu nozaru un profesiju pārstāvji dalās pieredzē par savu karjeras ceļu, iedrošina jauniešus rīkoties, nebaidīties kļūdīties, eksperimentēt un klausīt savai sirdsbalsij.
Šajā vakarā pirmā savā pieredzē dalījās Dace Leimane, kas atzina, ka ir laimīga savā lupatu biznesā. Viņas pirmie soļi šajā jomā bija jau agrā bērnībā ar „Singer” šujmašīnu, bet nopietnāk pievērsusies apģērbu dizainam, kad vajadzējis samenedžēt laiku starp darbu un diviem bērniem. Viss sācies ar gredzenveida šalli, sekojuši individuāli pasūtījumi, kas sākumā šķitis ērtākais formāts, bet nu jau Dacei ir vairāk kā 14000 sekotāju Facebookā un Instagramā, Ziemassvētku apģērbi, kolekcija ar dažādiem zvēriņiem, tekstu un citas. Modeļi ir gan viņas bērni, gan vīrs un viņa pati. Dace pirms pieciem gadiem 1.aprīlī (tas nav nekāds joks!) izveidojusi savu profila lapu, bet kopš 2017.gada rudens viņai ir arī sava darbnīca Andrejostā, Rīgā. Dace atzīst, ka darbošanās sākumā to noteikti nav uztvērusi kā biznesu, bet ir jauki no rīta pamosties un darīt to, kas patīk.
Domājams, ka jaunieši uztvēra daudzas Daces atziņas, kas izskanēja prezentācijas laikā:
Ja gribam kaut ko sasniegt, nav vietas bailēm. Nevajag tik daudz domāt par naudu! Vajag pārdot nevis lietas, bet sajūtas!
Dace gan atzīst, ka arī pati sākumā daudz šaubījusies, bijis grūti atteikties no katra pircēja apčubināšanas, mēģinājusi visu darīt pati, bet Nordea Biznesa skolā sapratusi, ka jāļaujas izaicinājumam un jāsāk ražot plašāk. Tas savukārt nav viena cilvēka spēkos, tāpēc arī jauniešiem viņa iesaka izmantot draugus. Nē, ne savtīgā nolūkā, bet mīļi. Arī Dacei ir draugi, kas profesionāli fotografē, konstruē apģērbus, šuj, jo nu jau ir pavisam citi apjomi. Šajā nozarē liela nozīme ir arī sociālajiem medijiem, jo svarīgi nodot vizuālo informāciju par jaunumiem. Tāpat jādomā ne tikai par to, kā piesaistīt pircējus, bet arī ilgstoši saglabāt viņu interesi.
Ēriku Jakobsonu skolas laikā par visu vairāk interesēja bioloģija, taču līdz savai profesijai viņš nonāca pa apkārtceļiem vairāku gadu garumā.
Stāstot par savu darbu, Ēriks izmanto prezentācijas slaidus, kuros daudz krāsainu, spilgtu un abstraktu foto attēlu. Tur redzamas gan smadzenes, gan eritrocīti, vēža šūnas, plaušas un zarnu iekšpuse… Dažādās šūnas ir kā ķieģelīši, kas veido cilvēka ķermeni. Zinātne un medicīna iet uz priekšu, tiek runāts par 3D un mākslīgo ādu. Arī Latvijā tiek veiktas dažādas sarežģītas operācijas un manipulācijas, kas glābj kāda dzīvību vai vismaz krietni pagarina cilvēka mūžu. Tas Ērika darbā ir lielākais gandarījums.
Jauniešiem viņš iesaka mācīties dabaszinības, jo mūsdienās ir svarīgas komandu zinātnes – bioķīmija, biofizika, bioinformātika u.c.
Dariet to, ko saka jūsu sirds! Tā noteikti pateiks pareizi, un tad arī visi ceļi pašķirsies!
Monika Ziemele, kas savulaik ieguvusi politologa diplomu, četrus gadus bijusi stjuarte, tagad pazīstama kā bezglutēna un bezlaktozes produktu ražotāja uzņēmumā “Diamonds Food Group” Suntažos. Ja Dace savā apģērbu biznesā iesaistījusi draugus, tad Monikai šis ir ģimenes uzņēmums, kur darbojas tētis, mamma, vīrs, brāļi. Zināšanas ir uzkrātas no pieredzes, sākumā bijuši pētījumi, eksperimenti, bet pašlaik viņi ražo 7 veidu produktus – kūkas un vējakūciņas, kur izmantoti Latvijas dārzeņi un ogas: ķirbji, kabači, bietes, burkāni, zemenes, avenes un mellenes. Kā rakstīts reklāmas lapiņā – grāb ciet un ļauj garšai pārsteigt tevi!
Tā kā Monika sarīkoja nelielu konkursiņu ar jautājumiem, arī daži jaunieši par pareizajām atbildēm dāvanā saņēma šīs bezglutēna tortes.
Monikai ideja par savu ražotni gan radusies no skarbas dzīves īstenības – audžubērniem bijusi iedzimta glutēna nepanesamība jeb celiakija. Tas nozīmē NĒ kūkām, picām, sviestmaizēm, makaroniem, bet kā gan lai bērni savā vai citu dzimšanas dienā iztiek bez tortes?
Monika savu darbu uzskata par sava veida misiju, lai atvieglotu dzīvi arī citiem cilvēkiem. Viņu produkcija atrodama sasaldētā veidā Stockmann un Rimi supermārketos, arī dažos mazos veikaliņos. Diemžēl Valmierā šī produkcija vēl nav nopērkama, bet tuvākais ir Straupes veikaliņš un „Ķimene” Cēsīs.
Multidizainers Jānis Līdums atzīstas, ka vidusskolā nav bijis ne jausmas, par ko kļūt un ko mācīties tālāk, bet sākumā padevies apkārtējo spiedienam. Tad uz baltas lapas uzrakstījis plusus un mīnusus, kas padodas, kas nepatīk. Sapratis, ka patīk radīt – zīmēt, fotografēt. Mācījies Latvijas Kultūras koledžā, Erasmus programmā devies uz Norvēģiju studēt grafisko dizainu, Dānijā studējis multimediju dizainu, pabijis arī ASV, piedalījies dažādos projektos, kur viss ir mijiedarbībā – Web dizains, grafiskais dizains, fotografēšana – komunikācija, kas iesaiņota audiovizuālās formās. Jānis izbaudījis gan Freelance, gan darbu birojos, un katram ir savi plusi un mīnusi. Aģentūras nozīmē lielāku stabilitāti, bet traucē troksnis, jo jāstrādā atvērta tipa birojos, savukārt individuālists var brīvi plānot savu laiku un atrašanās vietu, jo vajadzīgs tikai dators un internets, bet nepieciešama pašdisciplīna. Savā profesijā Jānis sācis no dizaina ābeces par krāsu mācību, cilvēka maņām, bijis arī kāzu fotogrāfs, bet attiecībā uz stilu Jānis atbild, ka par gaumi nestrīdas, ir jādomā par mērķauditoriju. Tiem, kas interesējas par multidizainu, Jānis iesaka paskatīties Youtube kanālu The Futur.
Iedvesmas stāstus šajā vakarā noslēdz vissmaidīgākais viesis – Mikus Dubickis. Karjeras sākumā viņam šķitis, ka pietiks ar darbu autoplacī un studijas nemaz nav vajadzīgas. Tad vecāku spiediena rezultātā (Neklausiet vecākus!) sācis studēt datorzinības RTU, bet ātri pabeidzis… Realitāte? Mikus joprojām studē doktorantūrā, strādā pie disertācijas, sācis docēt Kosmetoloģijas koledžā, tagad viņu var sastapt Vidzemes Augstskolā. Var likties, ka Miku jaunās studentes var nošarmēt, bet viņš atzīst, ka flirtam nepadodas un ar kukuļiem atzīmes pie viņa nopirkt nevar. Mācīšanos un studiju kvalitāti nosaka abas puses – pasniedzēji var virzīt jauniešus, bet nepieciešams arī pašu studentu darbs. Mikus uzskata, ka tas, kas daudz dara, var arī vairāk izdarīt! Vajag maksimāli apbružāties, jo katra pieredze kaut ko māca.
Jāteic, ka arī Mikus savu dzīvi dara krāsaināku ne tikai ar darbu un studijām augstskolā, bet arī ar saviem hobijiem – riteņbraukšanu un sērfošanu, viņš apguvis arī baristas knifiņus.
Pēc iedvesmas stāstu vakara jaunieši aizpildīja anketas, kurās bija jānovērtē uzaicinātie viesi un jāuzraksta savs ieguvums. Atbildes liecināja, ka šādi pasākumi ir vajadzīgi, jo jaunieši guva drosmi un pārliecību darboties, nebaidīties un nepadoties, kā arī uzzināja par daudzu jaunu uzņēmumu esamību.
Jācer, ka Valmieras domes speciāliste karjeras izglītības jautājumos Inga Savicka turpinās šo tradīciju, jo jaunieši grib tikties arī ar tiesnesi, farmācijas pārstāvi, pasākumu vadītāju, sporta pedagogu un citu nozaru pārstāvjiem.
