Lasīšanas laiks: 3 min
1990.gada 4.maijā pie Saeimas ēkas pulcējās tūkstošiem cilvēku. Gan klātienē, gan pie televīzijas ekrāniem un radioaparātiem iedzīvotāji sekoja līdzi Augstākas Padomes balsojumam. Bija nepieciešamas 134 balsis, lai pieņemtu deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Izšķirošo “par”, ļaujot vaļu iedzīvotāju sajūsmai, izteica Augstākās Padomes Valmieras rajona deputāts Ziedonis Ziediņš. Plkst.19.20 pieņemtajā lēmumā ar 138 balsīm “par” tika atjaunota Latvijas Republikas suverenitāte.
Otrdien, 29.aprīlī, Valmieras muzejā atmiņstāstos dalījās Ziedonis Ziediņš un Ivars Briedis, Augstākās Padomes deputāti, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, un Dzintars Rācenis, Latvijas Tautas frontes Valmieras nodaļas līdzdibinātājs.
“Tikai četras balsis plusā. Tas bija gājiens pa naža asmeni. Igaunijā un Lietuvā lēmums par neatkarības atjaunošanu bija jau pieņemts. Ja Latvijā tas neizdotos, domāju, sāktos pilsoņu karš. Politiski tā bija neiedomājami liela izšķiršanās iekļaut balsojumu par deklarācijas pieņemšanu darba kārtībā,”
klātesošos uzrunāja Z.Ziediņš. Viņš norādīja, ka deklarācija nebija pārsteigums. Sabiedrība bija gatava pārmaiņām, arvien vairāk uzdrošinoties pretoties uzspiestajai varai.
“Mēs neesam varoņi, tā bija tautas atmoda. Situācija bija tā nobriedusi, ka pārmaiņām bija jānotiek. Balsojot izpildījām to cilvēku gribu, kuri mūs ievēlēja Augstākajā Padomē,”
stāstīja Z.Ziediņš.
1990.gada martā Latvijas PSR Augstākajā Padomē no Valmieras rajona tika ievēlēti pieci deputāti: Ivars Briedis, Ziedonis Ziediņš, Edmunds Krastiņš, Jānis Dinevičs, kā arī tagadējais Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš.
Kungi atminējas, ka 4.maijs 1990.gadā bijis ļoti saulains.
“Žigulītī kopā ar mani no Valmieras uz Rīgu brauca arī tagadējais prezidents. Pie Inčukalna tehnika saplīsa, bija izdedzis rotors. Kāds no vīriem, kurš piesteidzās palīgā, atpazina mūs un atdeva savas mašīnas detaļu, pats paliekot uz ceļa. Tolaik tā bija liela problēma, ja vajadzēja steidzami salabot transportu. Bet Rīgā bija jānokļūst, katra balss bija svarīga,”
atcerējās Z.Ziediņš.
“Eniņš, toreizējais Liepājas mērs, uz sapulci ieradās neilgi pēc operācijas, balstoties pret diviem vīriem, kuri palīdzēja tikt zālē,”
papildināja I.Briedis.
Vispirms bija jānobalso, ka jautājums par Neatkarības deklarāciju tiek iekļauts dienaskārtībā.
“Ar putām uz lūpām interfrontieši iebilda par deklarācijas jautājuma izskatīšanu. Tomēr dokuments par Latvijas neatkarības atjaunošanu darbakārtībā tika iekļauts kā pēdējais punkts. Katrs saņēmām biļetenu – ceturtdaļu no A4 formāta lapas, uz kuras bija rakstīts: Latvijas Neatkarības deklarācija, vārds, uzvārds, vēlēšanu apgabals, kreisajā pusē “par”, labajā – “pret”, paraksts, 1990.gada 4.maijs. Interfrontieši nebalsoja pret. Viņi pameta zāli,”
stāstīja I.Briedis.
Deputāti dzirdēja, ka aiz loga ir sapulcējušies cilvēki, kuri arī gaidīja balsu skaitīšanas komisijas sakāmo.
“Balsu skaitīšanas komisija nolasīja uz biļetena rakstīto vārdu un izdarīto izvēli. Dzirdējām, ka cilvēki aiz loga par katru pozitīvo lēmumu kļūst arvien pacilātāki, bet par katru “atturas” izrāda skaļu neapmierinātību. Sasniedzot simtu “par”, dzirdējām, ka cilvēki skaļā balsī skaita līdzi.”
Ar 134.balsi, kas bija nepieciešamais skaits, cilvēki sāka aptvert, kas noticis.
“Pēc mana biļetena nolasīšanas, ko apstiprināju ar “jā”, dzirdējām gaviles. Kāds laikraksts pēc tam rakstīja, ka tas bija “jā” Latvijas brīvībai. Pēc tam jau kļuva grūti saklausīt balsojuma rezultātus,”
atcerējās Z.Ziediņš.
“Jau 1989.gadā Tautas fronte paziņoja, ka iesaistās cīņā par Latvijas neatkarību. Sākās vietējo deputātu ievēlēšana. 1990.gada 21.aprīlī Rīgā notika Vislatvijas tautas deputātu saiets, piedaloties vairāk nekā 8000 deputātu. Jau tad tika nobalsots par atbalstu Latvijas Neatkarības deklarācijai, kura tajā brīdī bija tikai izstrādes procesā. Tad arī tika izteikta uzticība Igaunijas un Lietuvas pieņemtajiem neatkarības apliecinājuma dokumentiem,”
stāstīja Dz.Rācenis.
Arī Valmieras muzejā glabājas daži unikāli tā laika apliecinoši dokumenti. Par tiem pastāstīja Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa:
“Valmieras rajona tautas deputātu padomes protokolos lasāms, ka jau 1990.gada 13.aprīlī Valmierā nobalsoja par atbalstu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai, veicot atbilstošus pasākumus. Tāpat tiek dokumentēts, ka Latvija PSRS sastāvā iekļauta nelikumīgi. Ne katrā rajonā bija šādi lēmumi, tas bija drosmīgs solis.”
