Lasīšanas laiks: 6 min
“Valmieras Ziņu” reportieris Lotārs Zariņš piedāvā ieskatu projekta “Ar kultūru pret jauniešu bezdarbu” notikumos, kas norisinājās Lietuvā un kur piedalījās arī jaunieši no Valmieras.
Vasaras pirmais mēnesis ritēja pilnā sparā, kad no Valmieras Kultūras centra nāca piedāvājums doties apmaiņas programmā uz Lietuvu. “Erasmus +” rīkots nedēļu ilgs projekts jauniešiem ar galveno tēmu “Ar kultūru – pret jauniešu bezdarbu”. Gada karstāko mēnesi – jūliju – pavadīt, iepazīstot citu valstu kultūru, uzlabojot valodas zināšanas un satiekot jaunus erudītus jauniešus?! Tādu iespēju nevarēja palaist garām. Latvijas godu projektā aizstāvēt devās divas skaistas, savu valsti mīlošas valmierietes – Elīna Krūkle un Rebeka Jukāma. Ar meitenēm uz brāļu zemi devās divi viesturieši – Oskars Leosks un Lotārs Zariņš. Komandas vadību uzņēmās latviešu valodas skolotāja no Rīgas – Rita Alpa-Lūka.
18. jūlija pēcpusdienā latviešu piecnieks kāpa autobusā un devās piecu stundu braucienā uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Jau brauciena laikā bija redzams, ka šī nedēļa būs aizraujoša – lietus lija aumaļām, zibens stari izgaismoja mūsu ceļu līdz galamērķim. Nonākot Viļņā, autoostā mūs sagaidīja projekta vadītāja un Valmieras Kultūras centra atbildīgā persona, kura piedāvāja doties šajā projektā. Notika īsa iepazīšanās, un nedēļa Lietuvā varēja sākties.
Projekts norisinājās trīs kilometru attālumā no Traķiem, kura ir viena no populārākajām tūristu apskates vietām. Lielāko daļu Lietuvā pavadītā laika uzturējāmies ciematiņā ar nosaukumu Jovariškės. Tas mums nāca kā mazs pārsteigums, jo bijām domājuši, ka dzīvosim Traķos, bet par vietu nevarēja sūdzēties. Četru minūšu gājienā no dzīvojamā kompleksa atradās skaists ezers (Akmena), kuru nedēļas laikā pāris reizes apciemojām. Dzīvošana bija divās lielās mājās, kuras bija aprīkotas ar visu nepieciešamo. Meitenes dzīvoja galvenajā mājā, kurā norisinājās aktivitātes un tika ieturēta maltīte. Puiši dzīvoja mazliet augstākas klases apartamentos, jo istabiņā bija vannasistaba. Skolotāja dzīvoja puišiem aiz sienas. Vieta bija ideāla, lai aizvadītu nedēļu, koncentrējoties tikai uz galveno tēmu un iepazīstot citu valstu jauniešus. Pirmais iespaids nebija pozitīvs, jo, iespējams, vēlējāmies izbaudīt pilsētas kņadu, bet miers šajā reizē bija svarīgāks.
Ikdienas programma bija sadalīta laika grafikā. Brokastis tika ieturētas plkst. 9:30, pēc kurām uzreiz sākās dienas aktivitātes. Laiks atpūtai bija vien naktī. Tomēr bieži vien galva uz spilvena nemaz netika nolikta, jo aktivitātes turpinājās arī nakts stundās.
Projektā kopā piedalījās jaunieši no piecām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Rumānijas un Horvātijas. Pirmā diena tika veltīta, iepazīstot vienam otru. Ar lietuviešiem, rumāņiem un horvātiem aprunājāmies jau ierašanās dienā.
Programma lielā mērā tika balstīta uz enerdžaizeriem – aktīvām spēlēm, kas palīdz sagatavot prātu un uzmundrināt ķermeni. Pēc iepazīšanās bija neliela kafijas pauze, tādas bija pēc katras pusotras stundas garās aktivitātes. Dienā tika aizvadītas trīs lielās aktivitātes. Pauzei beidzoties, visi dalībnieki ķērās klāt uzdevumiem: izveidot projekta mērķus, noteikumus, himnu… Visi aktīvi darbojās, un bija redzams, ka daudziem jauniešiem šis nav pirmais projekts.
Lielākā daļa bija par mums vecāki. Pieredzējušākajam bija 25 gadi, bet jaunākās – mūsu latvietes, bet attieksmes ziņā Elīna un Rebeka bija vienas no nopietnākajām. Pirmajā dienā tika aizvadītas vēl divas komandu saliedējošas spēles, kurās bija redzams, ja visi saņemas un vienojas uz vienu mērķi, tad iznākums ir pozitīvs. Katra diena tika noslēgta ar nacionālo vakaru. Pirmajā vakarā savu valsti prezentēja lietuvieši. Mājinieki uzstādīja augstu latiņu, kuru ne visi sasniedza.
Projekta sākums tika aizvadīts pozitīvi, tomēr nākamais rīts iesākās ar nelielu skepsi. Mūsos valdīja neliels kautrīgums un apjukums, bet otrā diena bija lūzuma punkts. Rīta garastāvoklis diametrāli atšķīrās no vakara patriotiskā noskaņojuma. Diena tika veltīta projekta galvenajam nosaukumam “Ar kultūru – pret jauniešu bezdarbu”. Pirmajā aktivitātē sadalījāmies pa valstu komandām un izveidojām piecas etīdes par bezdarba situāciju Latvijā. Turpmākajā dienas daļā ar pieredzi dalījās Lietuvas komandas pārstāvji un Džordžs no Rumānijas. Lietuvieši prezentēja savu vaļasprieku un peļņas avotu – animatoru darbu. Toties Džordžs iepazīstināja projekta dalībniekus ar savu hobiju – fotografēšanu, un pastāstīja, kādi ir viņa plāni saistībā ar foto mākslu.
Vakara noslēgumā bija pienākusi kārta mums prezentēt Latviju. Valmieras Kultūras centrs mūs nodrošināja ar latviešu tērpiem. Pastāstījām svarīgāko informāciju un parādījām skaistus video. Tāpat tika dota iespēja nodegustēt no Latvijas atvesto rupjmaizi ar medu un upeņu balzamu. Pēcāk visi dalībnieki tika vesti dejā “Cūkas griķos” un spēlējām spēli “Pēdējais pāris šķiras”. Spēle visiem gāja pie sirds, jo jau izrunāt “pēdējais pāris šķiras” sagādāja visiem milzīgu smieklu devu. Saņēmām milzum daudz komplimentu, bet visvairāk tika veltīts tieši meitenēm. Pelnīti, bez pašlepnuma celšanas – Latvija tika noprezentēta visveiksmīgāk, meitenes bija (ir) visskaistākās. Turpmākais projekts tika aizvadīts pavisam citā noskaņojumā.
Projekta trešajā dienā nopietnākais pārbaudījums bija pilsētas spēle Traķos. Kopā bija 16 kontrolpunkti, kuros bija jāizpilda norādītais. Spēlei noslēdzoties, ar nogurumu, bet gandarījumu par padarīto baudījām Traķus. Tāpat šajā un turpmākajās dienās līdz projekta noslēgumam gatavojāmies flash mob jeb zibakcijai. Vienā no dienām tika aizvadīts talantu konkurss. Mēs, latvieši, izlēmām, ka rādīsim deju no izrādes “Mama Mia”. Elīna, Oskars un Lotārs, mācāmies vienā klasē Valmieras Viestura vidusskolā, tāpēc mums deja nebija sveša, toties Rebeka pievienojās zibakcijas dienā. Talantu parādīja gandrīz visi dalībnieki, patīkami pārsteidzot viens otru. Pirmspēdējā projekta naktī lietuvieši novadīja nakts spēli, kura dažiem nepatika, bet kopumā tā bija smieklīga.
Pēdējā diena bija visjautrākā un pozitīvākā visā nedēļā. Rīts iesākās raiti, jo jau divpadsmitos bija jābūt Traķos un jāparāda iedzīvotājiem mūsu veikums nedēļas garumā, organizējot zibakciju. Uzveduma galvenos vadības grožus uzņēmās viens no horvātiem. Tika aizvadīts ģenerālmēģinājums, pēc kura, saspiedušies mašīnās, devāmies uz Traķiem. Zibakcija tika aizvadīta lieliski, dejojot, dziedot un izpildot instrumentālus gabalus ar zvaniņiem un trubām. Cilvēki bija atsaucīgi, un daži pat metās dejā. Skatītājos bija dzirdama arī latviešu valoda. Lielākā daļa no klātesošajiem vēlējās iemūžināt šo flash mob.
Pēc uzņemtā enerģijas lādiņa devāmies uz kompleksu, lai iestiprinātos un dotos uz Viļņu. Arī Lietuvas galvaspilsētā bija plānots aizvadīt tādu pašu pilsētas spēli kā Traķos, bet dalībnieki tomēr vēlējās baudīt pilsētu mierīgā garā. Lietuviešu komanda mums parādīja skaistākos apskates objektus, un visi metās vēl vienā neparedzētā zibakcijā. Ejot pa vecpilsētas ieliņām, visus piesaistīja saksofonists, kurš izpildīja enerģisku mūziku. Tāpēc metāmies spontānā dejā, pārsteidzot paši sevi un apkārtējos cilvēkus. Viļņas ekspedīcijai beidzoties, devāmies uz brīnišķīgu vietu “Belmontas”, kur vakariņojām. Vieta bija līdzīga “Lido” kompleksam, tikai plašāka un skaistāka. Ap pusnakti atgriezāmies mūsu kompleksā un aizvadījām pēdējo nakti.
Bijām pirmie, kuri devās mājup. Pabrokastojām un sirsnīgi atvadījāmies no katra dalībnieka. Apmainījāmies ar pozitīviem vēlējumiem. Tikai sēžot autobusā, secinājām, ka piedzīvojumu pilnā nedēļa ir noslēgusies. Septiņu dienu laikā iepazinām ļoti dažādus cilvēkus.
Horvāti mūs pārsteidza ar jautro, bet dažbrīd vieglprātīgo attieksmi. Tomēr projektā viņi bija pieredzējušākie, jo viens no dalībniekiem ir bijis pat trīsdesmit apmaiņas programmās. Lietuvieši sevi parādīja tikai no labākās puses – uzņēma mūs atraktīvi un dzīvespriecīgi. Igaunietes bija kautrīgas, bet ar lielu sirdi. Rumāņi lauza muļķīgos stereotipus un parādīja, ka ir inteliģenti un zinoši jaunieši.
Nedēļa tika aizvadīta patīkami, nesot Latvijas vārdu godam. Iepazīstot jauniešus no citām valstīm, secinājām, ka pasaule ir maziņa un visiem ir līdzīgas intereses. Gribam teikt lielu paldies visiem, kas palīdzēja mums nokļūt šajā projektā. Pateicību izsākam arī skolotājai Ritai, kura mums palīdzēja visās grūtībās. Pēc šī piedzīvojuma mēs esam uzņēmuši jauni enerģijas devu turpmākajām iecerēm. Plānojam jaunus piedzīvojumus, lai apskatītu citas zemes un nestu Latvijas vārdu pasaulē.
