Lasīšanas laiks: 2 min
Sestdien, 21.martā, koptajā mūzikas dārzā, Rencēnu pagasta kultūras namā, vienpadsmito reizi satikās Ziemeļvidzemes tautas muzikanti no sešām kapelām un trīs individuālie izpildītāji. Katrs kolektīvs bija saskaņojis uzstāšanās programmu, kā sirds jutusi, tāpēc patīkami un ieinteresēti bija klausīties skaņu saplūsmē izjustas un senas melodijas, jo tika domāts tieši par klausītāju.
Par izdošanos, kopā muzicējot, uzmundrinājuma vārdus teica Burtnieku pašvaldības priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds un Latvijas Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska, uzsverot pasākuma labā gariņa Irēnas Garās prasmi saņemt pašvaldības atbalstu un spēju saredzēt, ka muzikantos ir spēks.
Un tad sākās skaņu maratons, kā to raksturoja Skaidrīte Āboltiņa, pasākuma vadītāja no Valmieras. Kapela “Vecie turnavieši” (vadītājs Valdis Ozols) apbūra ar havajiešu ģitāras skaņām un senām ziņģēm. Viņi jau iepriekšējos saietos kļuvuši par klausītāju simpātiju.
Rūjienas kapela “Rūvenas aure” (vadītājs Valdis Meijers) mūzikā un dziesmās akcentēja tautas folkloru.
Salacgrīvas kapela “Andersons un draugi” (vadītājs Valdis Andersons) aizrāva klausītājus ar vispopulārāko seno mūzikas instrumentu – ieviņu. Viņš ir viens no labākajiem vecmeistariem šī instrumenta spēlētājiem Latvijā.
Sadraudzības kapela “Aizezere” no Balvu novada Vīksnas pagasta (vadītāja Inese Skuja) piesaistīja ar ārējo noformējumu un Jura Keisela trīs paaudžu muzikantiem jau no 1956. gada.
Vistālākie viesi bija Salnavas danču muzikanti (vadītāja Arta Galvanovska). Pats nosaukums jau izsaka izpildītāju būtību.
Pērnavas ermoņiku spēlmaņu klubs (vadītājs Peeter Joosep) – skaitliski vislielākais – demonstrēja 8 ermoņiku saspēli, komentējot šo instrumentu gatavošanu (jau 16 gadu) un godināja klātesošo meistaru.
Rencēnu folkloras kopas “Rota” (vadītāja Irēna Garā) kapela pastāvēšanas divdesmitgadē parādīja, ko spēj uzburt sešu dažādu instrumentu saskaņa.
Ar individuālajām mūzikas prasmēm aizrāva Modris Motte (vijole) no Salacgrīvas, spēlējot rumāņu komponista romanci, kas kādreiz pasaules izstādē Parīzē saņēmusi balvu par tās radīšanu. Valdis Andersons, kā vecmeistars, demonstrēja akordeona paveida – ermoņikas spēli. Vilis Miķelsons no Cesvaines sev līdzi bija atvedis 1934. gadā sarakstīto dziesmu ermoņikas pavadījumā. Rencēnu komponists, dziesmu draugu kopas “Dedzieda” vadītājs Jānis Timermanis demonstrēja no akordeona izvilināto melodiju virtuozitāti.
Irēna Garā, kā pasākuma patronese, un kultūras nama vadītāja Ilona Kalniņa iznesa organizēšanas smagumu, bet ir gandarītas par uzaicināto kolektīvu atsaucību, atraktivitāti un izrādīto cieņu, jo saiets izskanējis ar pievienoto vērtību. Noslēgumā kolektīvi vienojās saspēlē (nav viegli ar minētajiem instrumentiem) un dziesmās, piepildot kultūras nama zāli ar emocijām piesātinātu auru.
