Lasīšanas laiks: 3 min
Veselības ministrija (VM) gatavo priekšlikumu, lai Latvijā varētu pārdot ģimenes ārstu prakses, ceturtdien pastāstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs.
“Ģimenes ārstu prakse būs juridiska persona, kuru varēs pārdot par naudu, līdzīgi kā tas ir Vācijā vai līdzīgi kā tas ir Latvijā ar advokātu praksi. Tās varēs pārdot ar visām saistībām, ar līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu,” skaidroja ministrs. Pēc prakses pārdošanas nauda būtu arī drošības spilvens gados vecākiem ģimenes ārstiem.
Šis priekšlikums ir pārrunāts nozarē un tiks virzīts šā gada laikā. Par to vēl būs jāpieņem lēmums valdībā.
Cik varētu maksāt šāda prakse, ministrs vēl atturējās nosaukt. “Neskriesim ratiem pa priekšu. Katra lieta kaut ko maksā, to tirgus pateiks, iespējams, priekšā,” viņš atbildēja. VM priekšlikums bijis, ka prakses cena tiek aprēķināta pēc vairākiem noteiktiem principiem, bet nozare to noraidījusi.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis aģentūrai BNS pastāstīja, ka tā ir viņu iniciatīva, tomēr viņš bija piesardzīgs par ieviešanas termiņiem, jo vēl ir daudz neskaidru un neatrisinātu jautājumu. Asociācija, virzot šo ideju, vadījusies pēc Vācijas prakses.
“Mēs principā esam par, bet ir jābūt pilnīgi skaidram, kādi ir noteikumi, par to vēl ir jādiskutē un jāvienojas, bet stratēģiski mēs šo virzību atbalstām,” teica asociācijas vadītājs.
Esot jāsaprot, vai prakses forma – juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību – ir brīvprātīga vai obligāta, vai pircējs primāri ir valsts vai to pirktu pats ģimenes ārsts, kā praksi pārņems jaunais ārsts un vai ģimenes ārsti vispār būs ieinteresēti praksi pārdot.
“Nav daudz kas skaidrs un nav pilnīgas vienošanās nozares iekšienē. Ir grūti pateikt, vai tā nebūs tikai ideja,” sacīja Princis.
Ceturtdien notiek gan asociācijas, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes sēdes, kurā lemts arī jautājums par ģimenes ārstu prakses pārdošanu.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska aģentūrai BNS stāstīja, ka VM nodevusi izvērtēšanai divus variantus – līdzīgus sistēmai Igaunijā un Vācijā.
“Pirmais variants ir atstāt ģimenes ārstiem iespēju izvēlēties jebkuru uzņēmējdarbības formu, atstājot tikai noteiktu definējumu, ka ģimenes ārsts var būt vienīgais īpašnieks praksei. Tam mēs noteikti piekrītam. Tas ir Igaunijas modelis,” teica Kozlovska. Valde pieņēmusi lēmumu atbalstīt pirmo variantu.
Atšķirībā no esošās situācijas, modelis paredz ārsta prakses pārņemšanu bez birokrātiskiem šķēršļiem – bez pacientu pārreģistrēšanas, kas esot smagnēja procedūra, bet atstājot iespēju pacientiem pāriet pie cita ģimenes ārsta, ja viņš tā vēlas. Asociācija norāda, ka galdus, krēslus, ieskaitot elektrokardiogrāfu, var pārdot jau tagad.
“Īstenībā mēs neredzam objektīvu pamatojumu, kādēļ mums vajadzētu veidot jaunu formu “Ģimenes ārstu prakses” priekš 1374 ģimenes ārstiem uzņēmējdarbības likumā. Vācijā šis likums ir attiecībā uz radošajām profesijām, kurā ir ietverti arī ārsti, bet mums tas piedāvājums ir tikai uz vienu specialitāti, kas ir vienas profesijas daļa. Mēs tam neredzam pamata,” atkārto Kozlovska.
Pēc viņas teiktā, nav jāizdomā velosipēds no jauna, jo jauna ģimenes ārstu prakšu forma īstenībā nerisinot pamatjautājumu – vai ģimenes ārsti tādēļ labāk ienāks darba tirgū.
Asociācijām savs viedoklis ministrijā jāiesniedz līdz 18.maijam.
