Lasīšanas laiks: 2 min
Turpmāk par apzinātu lietas vai jautājuma izskatīšanas novilcināšanu, kā arī necieņas izrādīšanu pret tiesu lietas dalībniekus varēs sodīt ar naudas sodu, paredz ceturtdien Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā.
Likums papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka par tiesas maldināšanu un negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu civilprocesā, tostarp sniedzot tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcinot lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis lietas dalībniekiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 800 eiro, aģentūru BNS informēja parlamenta Preses dienestā.
Savukārt par jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, tiesa lietas dalībniekus varēs sodīt ar naudas sodu līdz 1000 eiro.
Līdzšinējais regulējums papildināts ar normu, kas noteiks pienākumu pusēm, trešajām personām un pārstāvamajiem pārstāvamo vārdā tiesai par faktiem un lietas apstākļiem sniegt patiesas ziņas. Šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu iespēju apzināti maldināt tiesu, tādējādi novilcinot lietas vai jautājuma izskatīšanu.
Tāpat, lai veicinātu efektīvāku un ātrāku civilprocesu un mazinātu iespēju lietas dalībniekiem novilcināt tiesas procesu, noteikta atvieglota kārtība, kādā tiesa pieņem vai atstāj bez virzības dokumentus ar trūkumiem. Gadījumos, kad prasības pieteikums, pieteikums, paskaidrojumi, blakus sūdzība, apelācijas sūdzība vai kasācijas sūdzība nebūs parakstīta vai šajos dokumentos nebūs ietverts apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas, vai dokumentiem nebūs pievienots pilnvarojums, šos dokumentus tiesa uzskatīs par neiesniegtiem un nosūtīs atpakaļ iesniedzējam. Tiesneša lēmums par attiekšanos pieņemt šādus dokumentus nebūs pārsūdzams.
Savukārt, lai līdzsvarotu prasītāja un atbildētāja tiesiskās intereses attiecībā uz prasības nodrošināšanu, likums paredz, ka tiesa, noraidot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, varēs uzlikt par pienākumu prasītājam nodrošināt atbildētāja zaudējumus, kas radušies saistībā ar prasības nodrošinājuma piemērošanu, un iemaksāt tiesas noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.
Tiesai būs rakstveidā jābrīdina puses par pienākumu glabāt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iegūta konkrētā tiesvedībā, kā arī par iespējamo kriminālatbildību par šādas informācijas izpaušanu.
Ar grozījumiem papildināts likums ar jaunu nodaļu par ārvalstu tiesu nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā.
