Lasīšanas laiks: 2 min
Ceturtdien, 23.aprīlī, Svētā Jura dienā, Igaunijā tika atzīmēta Veterānu diena, lai godinātu bijušos Igaunijas Aizsardzības spēku un Aizsardzības līgas (Kaitseliit) karavīrus.
Pirmo reizi Veterānu diena tika atzīmēta 2013.gadā. Ik reizi šajos pasākumos piedalās arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes veterānu organizācijas pārstāvji.
“Cēsis ir viena no vietām, kur Brīvības cīņu laikā varonīgi cīnījušies igauņu karavīri, tādēļ mēs vienmēr dodamies uz Veterānu dienas pasākumiem, lai godinātu viņu piemiņu, un arī tiekam uzņemti ar lielu godu. Zemessardzes veterānus vienmēr sēdina pirmajā rindā, blakus ministriem, ārvalstu militārajiem atašejiem un citām augstām amatpersonām,” portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargu veterānu apvienības priekšnieks Jānis Bahmanis. Viņš atklāja arī kādu zīmīgu faktu, kas liecina par to, kā latviešu un igauņu karavīri plecu pie pleca cīnījušies par abu valstu brīvību. Pirmais par Igaunijas neatkarību kritušais karavīrs ir latviešu puisis Jānis Muižnieks.
Viens no centrālajiem Veterānu dienas pasākumiem notiek Pērnavas apriņķa Tori Svētā Jura baznīcā, kur tiek noturēts dievkalpojums, lai aizlūgtu par kritušajiem igauņu karavīriem. Tori tiek iedegta un iesvētīta arī Jura uguns – veterānu piemiņas uguns, no kuras tika aizdegtas sveces veterānu kapos un brīvības cīņu piemiņas vietās. Zemessargu veterānu apvienības pārstāvji ik gadu Jura uguni nogādā Latvijā, lai iedegtu tajās vietas, kur varonīgi par abu valstu brīvību cīnījušies igauņu karavīri.
Šogad Jura uguns tika nogādāta uz Mazsalacu un iedegta pie Latvijas atbrīvošanas karā kritušo igauņu karavīru Brāļu kapu pieminekļa. Veterānu piemiņas uguns iedegta arī Cēsīs pie Uzvaras pieminekļa.
