Lasīšanas laiks: 3 min
Koordinējošās institūcijas bēgļu integrācijai Latvijā būs Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), žurnālistiem ceturtdien, 24.septembrī, sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs.
Viņš norādīja, ka LM pašlaik ir nolēmusi, ka integrācija notiks uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pamata, piesaistot karjeras konsultantus jeb mentorus, kas nodrošinās un koordinēs darbavietas atrašanu patvēruma meklētājiem, kā arī sāks integrācijas procesu pēc tam, kad persona saņems attiecīgu statusu un iegūs tiesības brīvi pārvietoties.
“Diskusija [darba grupā] sasniegusi ļoti praktisku līmeni. Protams, aktuālākie jautājumi ir saistīti ar dzīvesvietas un darbavietas, kā arī sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tie ir sāpīgākie jautājumi, kas seko integrācijas sadaļai,” viņš teica.
Trofimovs informēja, ka KM ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Patvērums “Droša māja””, kas atbilstoši līgumam patvēruma meklētājus konsultēs par iespējām pretendēt uz pieejamajiem valsts pakalpojumiem.
Runājot par dzīvesvietas nodrošināšanu patvēruma meklētājiem, amatpersona norādīja, ka LM un KM kā koordinējošajām institūcijām pamatuzdevums būs savākt informāciju par pieejamajām telpām “caur īres attiecībām, kuras tiks segtas no atbalsta programmas jeb pabalsta, kas tiek maksāts personai”.
Trofimovs arī uzsvēra, ka, piemēram, Zviedrijā un Somijā nav paredzēts pašvaldībām obligāts pienākums nodrošināt patvēruma meklētājus ar dzīvesvietu. “Tā ir pašvaldības brīva lemšana, tāpat arī paredzēts Latvijā,” viņš teica.
“Turpmāk ir paredzēts profilā izvirzīt ģimenes ar bērniem. Šajos gadījumos seko 30% papildu finansējums par nepilngadīgo, kā arī kooperēšanas iespējas, īrējot dzīvesvietu,” viņš paskaidroja.
Rezumējot amatpersona norādīja, ka “persona pēc trim mēnešiem iznāks ārā [no izmitināšanas centra “Mucenieki”] un viņai būs konsultants, kas palīdzēs sameklēt darbu un dzīvesvietu”.
IeM pārstāvis informēja, ka darba grupa, kas strādā ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem, ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību sākt mācīt valsts valodu patvēruma meklētājiem jau laikā, kad viņi atrodas “Muceniekos”, jeb pirmajos trijos mēnešos pirms statusa saņemšanas. “Šobrīd valodas apmācība tiek uzsākta tikai pēc statusa saņemšanas,” viņš sacīja.
Pirmdien, 28.septembrī, iecerēta vēl viena darba grupas sēde.
Latvijas valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā mūsu valstī uzņemot 776 patvēruma meklētājus.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā strādā darba grupa, kas ar detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā plānojusi nākt klajā 29.septembrī.
Otrdien ES Tieslietu un iekšlietu padomē ministri vienojās par 120 tūkstošu patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Iepriekš bija paredzēts, ka Latvija šī plāna ietvaros uzņems 526 bēgļus. Taču Ungārija atteicās piedalīties bēgļu sadales plānā. Sanāksmes gaitā ministri panāca vienošanos par 66 tūkstošu bēgļu no Itālijas un Grieķijas pārdali. No tiem Latvija uzņems 281 cilvēku. Savukārt par atlikušo 54 tūkstošu patvēruma meklētāju sadales mehānismu vēl plānotas diskusijas.
