Lasīšanas laiks: 2 min
Līdakas ar ārēji redzamām potenciālām slimības pazīmēm, kas izpaužas kā bojājumu izraisīti plankumi uz to ādas, Latvijas ezeros novērotas jau vairākus gadus. Pēdējo mēnešu laikā ir saņemtas ziņas un fotogrāfijas par dažu šādu zivju atrašanu arī Burtniekā, informē Raimonds Indrāns, Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks.
Cilvēki raizējas, bet nezina, vai pamatoti, tāpēc situāciju skaidrot un ieteikumus, kā rīkoties, ja šādas zivis tiek atrastas vai noķertas, tika lūgts ihtiopatoloģijas pētnieks un veterinārārsts Mārcis Ziņģis.
M. Ziņģis skaidro:
“Sākotnēji katrā konkrētā gadījumā ir jāsaprot, vai jāceļ panika, ja tā ir viena vai dažas zivis lielā ezerā (cilvēki nereti pārspīlē). Beigtas, uzpeldējušas zivis vējš var atpūst vienā vietā no ļoti liela apgabala un var likties, ka ir notikusi zivju masveida bojāeja. Šādu klīnisko ainu (slimības izpausme, vizuālās izmaiņas, apsārtumi, čūlas utt.) var radīt gan bīstamas infekcijas slimības, gan apkārt esošā nosacīti patogēnā mikroflora pie noteiktiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ļoti rūpīgi būtu jāapskata skartā vieta, vai tur nav bijusi rēta, jo tā visbiežāk kalpo kā infekcijas vārti.
Ap galvu un mutes dobumā rētas var radīt āķi makšķerēšanas gadījumā, ja zivs noraujas vai tiek atlaista. Tās var radīt plēsīgie putni un dzīvnieki, kā arī vēl lielākas plēsīgās zivis. Noteikti jāņem vērā ūdens temperatūra. Vasarā, siltā laikā, infekcijas draudi ir daudz lielāki, baktēriju attīstībai labvēlīgu laika apstākļu dēl, tāpēc process notiek daudz straujāk. Turpretī zemas temperatūrā viss var ilgt un attīstīties hroniski ilgu laiku. Tas jāņem vērā, lai noteiktu primārās problēmas ietekmes laiku.
Labāk šādu zivi ir apskatīt speciālistiem, vēlams svaigā veidā vai atdzesētā, vai, ja tā to nav iespējams saglabāt, tad sasaldētā. Lai noteiktu infekcijas ierosinātāju, būs nepieciešamas laboratoriskās analīzes, ko veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās (parazitoloģija, mikrobioloģija, virusoloģija, histoloģija). Lai palīdzētu saprast kopējo ainu, kā rīkoties, pirms vai pēc laboratorisko analīžu veikšanas, var vērsties institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā pēc padoma.”
Pagaidām Burtnieku novada pašvaldībā nav saņemtas oficiālas sūdzības par šādām zivīm, taču pašvaldība ir ieinteresēta risināt radušos situāciju un noskaidrot lietas apstākļus. Lūdz visus, kuri noķer vai atrod zivis par kurām varētu rasties aizdomas, ka tās ir slimas, zvanīt Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākajam inspektoram uz makšķerēšanas licencēs norādīto tālruņa numuru (22017227), ziņot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei vai Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldē Valmierā.
