Lasīšanas laiks: 2 min
Tuvojoties Līgo svētkiem, Dabas aizsardzības pārvalde aicina netirgot un arī nepirkt Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus. Arī šogad vides inspektori Latvijas lielākajās pilsētā dosies reidos, lai pārbaudītu Jāņu zāļu tirgotāju godaprātu, realizējot mūsu dabas bagātības, informē Inese Pabērza, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja.
Krāšņs Līgo un Jāņu vainags izdosies arī tad, ja tajā ievīsiet rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un citus vasaras visgarākajās dienās ziedošos augus, kas Saulgriežu laikā ir plūcami. Taču aicina darīt to ar mēru un saudzīgi – arī visus bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar saknēm un nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā. Vēl der paturēt prātā, ka Latvijā ir arī indīgi un bīstami augi – velnarutki, gundegas, latvāņi u.c., kurus labāk atstāt tur, kur tie ir.
Taču, atrodot dabā aizsargājamos un retos ziedus, piemēram, savvaļas orhidejas – naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, kas dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos, aicina tos baudīt nenoplūcot. Pie aizsargājamiem ziediem pieskaitāma arī meža un pļavas silpurene un jumstiņu gladiolas, kā arī aizsargājama ir Sibīrijas skalbe.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Lai pārliecinātos par to, kādus ziedus un augus labāk atstāt dabā, nevis pīt Jāņu vainagā, aicina ielūkoties materiālā par reto un aizsargājamo augu izskatu “Mīli ar acīm” vai foto galerijā “Aizsargājamie augi“.
