Lasīšanas laiks: 2 min
1753. gadā uzrakstītais teksts ir pirmais latviešu valodā tapušais vēstures apcerējums par latviešiem, kurā tie attēloti kā prasmīga un pašapzinīga tauta. Tā ir pirmā latviski sarakstītā latviešu vēsture, turklāt radīta, sekojot sava laika jaunākajiem vēstures rakstīšanas principiem. Tomēr līdz šai dienai Frīdriha Bernarda Blaufūsa darbs nav ticis pilnībā publicēts, un par šo vērtīgo latviešu valodas un vēstures pieminekli zināja tikai šaurs speciālistu loks. Rokraksta oriģināls glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā, informē Viktors Urvačovs, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas pārstāvis.
Apcerējumu ”Vidzemes stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753.” sarakstījis vācu mācītājs Frīdrihs Bernards Blaufūss. Atsevišķi fragmenti tika izdoti 20.gadsimta 20. un 30.gados, bet tagad viss rakstītais, papildināts ar vēsturnieku un valodnieku komentāriem, pieejams katram. Tā kā grāmatā daudz minēti arī Valmieras iedzīvotāji, pēc grāmatas atvēršanas svētkiem Rīgā, tās veidotāji ciemojās Valmierā, un Muzeju naktī interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk gan par tā laika notikumiem, gan par F.B.Blaufūsu, kurš uzskatīts par manuskriptu autoru.
Grāmatu izdevusi Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Taipejas misijas Latvijas Republikā finansiālu atbalstu. Grāmatā ir F.B. Blaufūsa manuskripta faksimila un transkripcijas, kā arī četru Latvijas Universitātes profesoru (valodnieku un vēsturnieku) Pētera Vanaga, Māras Grudules, Gvido Straubes un Janīnas Kursītes komentāri.
“Grāmata ir ne tikai unikāls vēstures, bet arī latviešu valodas piemineklis. F.B. Blaufūss 18.gadsimta sākumā tika uzaicināts uz Vidzemi, viņš ļoti labā līmenī apguva latviešu valodu un pierakstīja gan to, kā redzēja tā laika dzīvi Latvijā, gan arī aprakstīja latviešu tautas vēsturi līdz 18.gadismtam, izmantojot sev pieejamos materiālus,”
portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja izdevuma redaktors, vēstures zinātnes doktors Jānis Šiliņš, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis.
“Grāmatā ir daudz interesantu aprakstu, katrs var lasīt par sev tuvāku tēmu, piemēram, profesore Janīna Kursīte uzsvaru liek uz aprakstīto tā laika sadzīvi, mitoloģiju, savukārt man interesanti likās mācītāja minētais, ka latviešu valoda viņam šķietot pārāka par vācu, pat līdzīga kādai no klasiskajām – grieķu, latīņu – valodām, kā arī latviski esot vieglāk izteikties. F.B. Blaufūss arī rakstījis ievadu latviešu valodā Bībeles otrajā izdevumā,”
stāstīja J.Šiliņš.
Grāmatu var iegādāties grāmatnīcās “Jānis Roze” un “Valters un Rapa”.
