Ugunsdzēsēji Valmierā veikuši pārbaudi, cik viegli speciālajam transportam ir piekļūt pie ēkām (2)

Lasīšanas laiks: 4 min

Trešdien, 20.septembrī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas ugunsdzēsēji glābēji apsekoja daudzdzīvokļu namu pagalmus un ielas Valmierā, lai noskaidrotu, cik viegli ugunsdzēsēju glābēju transportam ir piekļūt pie ēkām. VUGD nereti sastopas ar gadījumiem, kad steidzoties uz izsaukumiem, automašīnas dzīvojamo māju rajonos ir novietotas tā, ka ugunsdzēsēji glābēji nevar nokļūt līdz notikuma vietai un palīdzēt nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem.

Pagalmu apsekošana notika divas reizes – plkst. 13.00 un plkst. 19.00, lai pilnīgāk parādītu, ar kādām grūtībām ugunsdzēsēji glābēji saskaras gandrīz katru dienu. Namu apsekošanas laikā Valmieras daļas ugunsdzēsēji glābēji nodemonstrēja, cik daudz vietas ir nepieciešamas, lai autokāpni varētu pilnvērtīgi izmantot glābšanas un dzēšanas darbiem.  Autokāpnes platums ir 2,46 metri, ar izvērstajiem balstiem – 5,2 metri, augstums 3,75 metri un garums 10,6 metri, tādēļ ar šo transporta līdzekli ir visai grūti manevrēt šaurajos padomju laikos būvētājos daudzdzīvokļu namu pagalmos. Turklāt autokāpni var darbināt tikai tad, ja transports ir novietots stabili, tādēļ ir nepieciešams ciets un pamatīgs segums. Kā pārliecinājās ugunsdzēsēji, pielijušais zāliens pie mājas nav piemērots segums. Gudrā elektronika signalizēja, ka automašīna nav stabili novietota un neļāva pacelt kāpnes.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš skaidroja, ka padomju laikos bijuši citi būvnormatīvi, arī privāto automašīnu skaits bijis daudzkārt mazāks. Pašlaik nereti ģimenei pieder vairākas automašīnas, tādēļ šaurie namu pagalmi ir pārblīvēti ar autotransportu, kas rada ļoti lielas problēmas ārkārtas situācijās, jo speciālais transports nevar piekļūt notikuma vietai.

Pārbaudes laikā tika apsekotas trīs vietas Valmierā. Vispirms ugunsdzēsēji devās uz Rūpniecības ielu 40, kur mēģināja iebraukt ar autokāpni pagalmā un pacelt kāpnes. Gan dienas, gan vakara pārbaudē automašīnai neizdevās aizbraukt līdz iebrauktuves galam, jo ceļu bloķēja novietotās automašīnas. Tas nozīme, ka ārkārtas situācijā autokāpni nevarētu izmantot pie pēdējām divām kāpņutelpām. Abām pārbaudēs tika paceltas kāpnes līdz pat piektajam stāvam, pārsteidzot mājās esošos iedzīvotājus. Dienas pārbaudē autokāpnēm izdevās apgriezties šaurajā pagalmā, taču vakarā novietotās automašīnas tam traucēja, tādēļ izbraukt no pagalma varēja ļoti uzmanīgi manevrējot atpakaļgaitā. J.Skrastiņš norādīja, ka šāda situācija būtiski apgrūtina ātru palīdzības sniegšanu.

Līdzīga situācija bija vērojama arī pie deviņstāvu mājām Gaujas ielā.  Lai gan abās pārbaudēs izdevās izvērst balstus un pacelt kāpnes pie Gaujas ielas 9. nama, vakarā automašīnu novietot stabilā pozīcijā bija grūtāk, jo pagalms bija pieblīvēts ar transportu. Dienas pārbaudē autokāpnes spēja piebraukt arī līdz 11. un 13. namam, taču vakarā tas nebija iespējams. Kā portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja kāda iedzīvotāja, parasti automašīnas pagalmā vēlās vakara stundās esot vēl vairāk, tādēļ arī 9. namam piekļuve ārkārtas situācijā būtu neiespējama.

J.Skrastiņš skaidroja, ka deviņstāvu mājas no ugunsdrošības viedokļa ir viens no kritiskākajiem objektiem Valmierā. Ēkas Gaujas ielā ir uzbūvētas uz kraujas, tādēļ piekļuve tām ir iespējama tikai  no vienas puses. Turklāt šī pārbaude vēlreiz apstiprinājusi, ka arī vienīgais piebraucamais ceļš ir par šauru speciālajam transportam un to nosprosto iedzīvotāju automašīnas, tādēļ būtu jāveic piebraucamā ceļa paplašināšana un atsevišķas autostāvvietas izbūve.

Trešajā objektā, G.Apiņas ielas kvartālā, situācija bija nedaudz labāka. Dienas laikā, kad lielākā daļa automašīnu nebija novietotas pagalmos, ugunsdzēsējiem bija vieglāk izbraukt ar savu transportu, taču bija šaurās vietas, kas lika vadītājam ļoti lēni un uzmanīgi manevrēt. Šīs iztērētās minūtes ārkārtas situācijā var būt izšķirošas, glābjot cilvēku dzīvību. Kā bija gaidāms, vakarā situācija arī šajā kvartālā bija sliktāka, jo pagalmi bija piepildījušies ar iedzīvotāju automašīnām.

Iedzīvotāji ar ziņkāri un pārsteigumu vēroja šīs pārbaudes. Daži nāca klāt, lai uzzinātu, vai ir izcēlies ugunsgrēks. Protams, vislielākā interese par notiekošo bija bērniem. To izmantoja arī VUGD darbinieki, lai uzrunātu viņus un atgādinātu par to cik svarīgi ir gādāt par ugunsdrošību. Pārsteidza kāda iedzīvotāja attieksme G.Apiņa ielas kvartālā, nosaucot ugunsdzēsējus par ākstiem.

VUGD darbinieki piestiprināja uz automašīnu vējstikla brīdinājums tiem vadītājiem, kuru transporta līdzekļi pārbaudes laikā traucēja ugunsdzēsēju transportam izbraukt vai nostāties, lai varētu pacelt kāpnes.

Daudzdzīvokļu namu pagalmu apsekošanā piedalījās arī Valmieras pilsētas pašvaldības un SIA “Valmieras namsaimnieks” pārstāvji.

Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika pēc pārbaudes secināja, ka situācija ir kritiska un ir jārod risinājumi tās uzlabošanai. Turpmāk pašvaldības Satiksmes drošības komisijas darbā tiks iesaistīti arī VUGD pārstāvji, lai varētu izskatīt jautājumus par transporta novietošanu namu pagalmos no ugunsdrošības viedokļa. Vēl R.Jemšika minēja iespēju pārskatīt pašvaldības līdzfinansējuma programmu pagalmu labiekārtošanai, papildinot to ar iespēju saņemt līdzfinansējumu brauktuves paplašināšanai un stāvvietu izveidei, lai nodrošinātu speciālā transporta piekļuvi ēkām ārkārtas situācijās. 

Jānis Skrastiņš uzsvēra, ka šī pārbaude netika rīkota, lai kauninātu iedzīvotājus un pašvaldību, jo līdzīga situācija ir visā Latvijā padomju laikos būvēto namu pagalmos. Ugunsdzēsēji glābēji vēlējušies praktiski parādīt, ar kādām grūtībām viņi sastopas, dodoties uz izsaukumu, un vēlas aicināt uz kopīgu tikšanos namu apsaimniekotājus un pašvaldības pārstāvjus, lai spriestu par risinājumiem situācijas uzlabošanai.