Lasīšanas laiks: 2 min
Ceturtdien, 15. oktobrī, LMT Mansarda zālē notiks pirmizrāde vēl vienam Valmieras teātra veltījumam izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai – “Sarkanās puķes”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Lija Ozoliņa.
Izrādes pamatā ir Aspazijas pirmais dzejoļu krājums, kas ievadīja jaunu ēru latviešu literatūrā. Šogad Valmieras teātrī būs radīta savdabīga triloģija, jo tūlīt pēc bērniem domātās izrādes “Bērns vārdā Rainis” režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs ķēries klāt nākamajiem diviem darbiem, kuros atspoguļosies Latvijas dižgaru daiļrade, un 21. gadsimta cilvēka acīm pārlasa Aspazijas “Sarkanās puķes” un Raiņa “Vētras sēju”. Izrādē “Sarkanās puķes” spēlēs trīs aktrises – Inga Apine, Dace Everss un Māra Mennika.
Rainis un Aspazija joprojām ne vien „ierindas tautieša”, bet arī mākslinieku apziņā ir gandrīz mitoloģiskas personas, nemainīgi, fiksēti lielumi, kurām neviens neprasa, no kurienes viņi radušies un kā attīstījušies. Līdz šim viens no ļoti nedaudzajiem darbiem, kas tiecies pēc tādas noskaidrošanas, ir Roalda Dobrovenska romāns “Rainis un viņa brāļi”. Tāpēc Valmieras teātrī uzsāktais izrāžu cikls sola atklājumus ne tikai skatītājiem, bet arī aktieriem un režisoriem.
“Mani interesē tie punkti mūsu literatūrā, dzejā, kultūrā, kad notiek lielas izmaiņas,” par savu ieceri stāsta Reinis Suhanovs. “Aspazijas pirmais dzejas krājums “Sarkanās puķes” saistās ar ļoti nopietnu pagriezienu ne tikai satura, bet arī formas ziņā. Latviešu dzeja ir sasniegusi jaunu pakāpi – tie vairs nav tikai pantiņi, Aspazija ir radījusi to, ko sauc par lirisko varoni, paša autora uzskatu izteicēju”.
“Gribu veidot šīs izrādes ļoti dažādas. Viena, kam pamatā Raiņa dzeja, būtu ļoti saistīta ar mūsu dienu aktualitāti, tāpat kā tā iznākšanas laikā izteica laikmeta garu. Toties Aspazijas “Sarkanās puķes” vēlos atklāt kā pirmo ļoti intīmo dzejas krājumu.” Tomēr režisors uzsver, ka liela nozīme Aspazijai bijusi arī sava laika sabiedrisko procesu mainīšanā. Kad viņa tikko parādījās pie literatūras apvāršņa, tā sauktais “sieviešu jautājums” sabiedrībā vēl tika skatīts ļoti šauri un patriarhāli, viņa bija viena no pirmajām sievietēm, kas uzstāja, ka garīgā un politiskā jomā abi dzimumi ir līdzvērtīgi. “Kādreiz Aspazija uzsāka ļoti atklātu sarunu par cilvēka iekšējiem procesiem, par spēju nostāties pret valdošajiem sabiedriskajiem uzskatiem un pieņēmumiem. Pie tās cīņas par tiesībām domāt patstāvīgi un citādi mēs aizvien no jauna atgriežamies,” saka režisors.
Tuvākās izrādes 15., 16. un 29.oktobrī.
