Lasīšanas laiks: 2 min
21.jūnijā plkst.19.38 būs vasaras saulgrieži un astronomiskās vasaras sākums. Svētdiena, 21.jūnijs, ir gada garākā diena, savukārt īsākā nakts būs nakts no svētdienas uz pirmdienu, informē aģentūra BNS.
Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Saulgriežu dienā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.
Gada garākajā dienā saules spīdēšanas ilgums Latvijā ir no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
21.jūnijā Rīgā saule lēca plkst.4.29, rietēs plkst.22.22 un dienas garums ir 17 stundas, 52 minūtes un 26 sekundes. Visagrāk – plkst.4.10 – saule lēca Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk – plkst.4.48 – saule lēca Latvijas dienvidrietumos, jūras piekrastē Rucavas novadā.
Agrākais saulriets saulgriežu dienā gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.59, bet vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par divām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs četras minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.
Astronomiskais rudens šogad sāksies 23.septembrī, astronomiskā ziema – 22.decembra rītā.
