Valmieras Ziņas

Jānonāk pie energoresursu cenu griestiem un nodokļu atvieglojumiem

Lasīšanas laiks: 5 min

Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis pilnīgi jaunu situāciju pasaulē, raugoties ne tikai no drošības, no ģeopolitiskā aspekta, bet arī ekonomiskās attīstības viedokļa. Šis ir laiks, kad jāspēj pietiekoši ātri pieņemt lēmumi, kas vērsti gan uz īstermiņa, gan arī ilgtermiņa risinājumiem. Domājot par jaunajiem apstākļiem, par to, kā Krievijas īstenotā agresija iespaido ekonomiku, un, ka mums no šīs situācijas ir jāspēj izkļūt, iespējami ātri jāiemācās tiem pielāgoties, pieņemot, ka tas viss diemžēl, tik ātri nebeigsies. Pagājušajā gadā, kad Latviju satrauca straujais elektroenerģijas cenu kāpums, mēs teicām, ka ir svarīgi pārziemot, ka ir jāpaciešas dažus mēnešus un tamlīdzīgi, bet šobrīd jau ir skaidrs, ka runa ir par ilgāku periodu.

Tāpēc šobrīd ir jāstrādā, lai mums būtu pieejami energoresursi, kam turklāt nebūtu nekādas saistības ar Krieviju. Par to pēdējos pāris mēnešus ir bijušas daudzas diskusijas, bet nevienā no tām īsti nav minēts, cik daudz mums par to būs jāmaksā. Jārēķinās, ka šī energoresursu cena “sitīs” pa visiem. Šeit runa ir par diviem plāniem, ar ko nāksies strādāt jebkurai valdībai, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem. Viens no tiem ir ilgtermiņa plāns, kura īstenošanai nepieciešams ilgāks laiks, kura laikā jāiemācās dzīvot bez visiem tiem resursiem, ko līdz šim esam visnotaļ vienkārši iegādājušies no Krievijas. Nav šaubu par to, ka ar agresoru mēs vairs nevaram sadarboties. Jācer, ka Krievijā kaut kad parādīsies vismaz kādi demokrātijas iedīgļi, bet uz to paļauties mēs nevaram.

Lai izstrādātu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstības plānu, ir jāiesaista mūsu labākie ekonomisti, Latvijas Bankas speciālisti, kā arī uzņēmēji, kurus varam uzskatīt par ilgtermiņa spēlētājiem ar lielu apgrozījumu, ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī eksportspēju. Vienlaikus tikpat svarīgi ir strādāt ar īstermiņa attīstības plānu, tostarp atbalsta politiku. Finanšu ministrs uzsver, ka esot vajadzīgs mērķēts atbalsts noteiktām iedzīvotāju kategorijām. Bet, lai varētu runāt par atbalstu, vispirms ir jāidentificē, pa ko tad sitīs pašreizējā krīze, kad runa ir par augstām energoresursu cenām un noteiktu izejvielu trūkumu, kā arī ar to saistīto ietekmi uz ražošanu un inflāciju valstī. Tātad esošā krīze sit ne tikai pa maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī pa vidusslāni. Vēl vairāk – pašreiz notiekošais ir liels risks pazaudēt mūsu vidusslāni. Ņemot vērā, ka attiecībā uz iedzīvotājiem, kuriem ir nepietiekami ienākumi, jau šobrīd ir valsts un pašvaldību nodrošināti atbalsta instrumenti dažādu pabalstu veidā, nav jāizdomā vēl jauni atbalsta instrumenti, bet gan jāaprēķina papildus nepieciešamo līdzekļu apjoms gan no valsts, gan arī katras konkrētās pašvaldības pašvaldības kabatas.

Savukārt, runājot par vidusslāni, ir jādomā, kā šī krīze ietekmē gan strādājošos, gan arī pašus uzņēmumus, kas nodrošina darbu. Ja darbību pārtrauks dažādi uzņēmumi, jārēķinās ar bezdarbnieku rindu palielināšanos, konkurētspējas samazināšanos attiecībā uz citu valstu uzņēmumiem, un tādējādi zaudējot citu valstu uzņēmumiem. Runa ir par valstīm, kur jau šobrīd uzņēmējiem tiek sniegts atbalsts krīzes pārvarēšanai, vai nu ierobežojot energoresuru cenas, nosakot tiem cenu griestus, gan arī samazinot PVN likmi pārtikas produktiem. Piemēram, Polijā PVN likme pārtikai ir 0%. Tātad mūsu pārtikas ražotāji tiek spiesti ārā no Baltijas jūras valstu tirgus, un īpaši tas attiecas uz piena un gaļas produkciju. Tāpat kā enerģētikas jomā, tā arī nodokļu politikas jomā ļoti nozīmīga ir sinhronizācija ar pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kā arī Poliju, kas ir liels spēlētājs visas Eiropas kontekstā. Latvija nevar palikt kā auksta saliņa, kas eksistē, nerēķinoties ne ar ko. Jāsaprot, kā mēs varam atbalstīt savu vietējo uzņēmējdarbību, gan atrodot aizvietojumu sankcionētajām precēm, gan arī īstenojot atbilstošu nodokļu un energoresursu politiku.

Lai kā valdība to vēlētos ignorēt, mums būs jānonāk pie energoresursu cenu regulēšanas pirms rēķinu izrakstīšanas, dotējot to daļu, kas pārsniedz “saprāta robežas”, nevis tikai jācenšas dotēt atsevišķas iedzīvotāju kategorijas. Jā, tā ir valsts iejaukšanās brīvajā tirgū, bet nepieciešama uz šo laiku, kamēr plosās kara izraisītā krīze – šāds solis ir faktiski neizbēgams. Protams, ir jāpiebilst, ka tas nebūs iespējams (vai būs nesamaksājami dārgi un nekontrolējami), ja tāds mehānisms netiks izveidots ciešā valsts, pašvaldības un mūsu lielāko uzņēmēju ciešā sadarbībā. To varam dēvēt arī par lielo vienošanos krīzes pārvarēšanai.

Jāatzīst, ka šobrīd valdība gan pagaidām ignorē gan pašvaldības, gan uzņēmējus. Tā teikt,- mēs paši gudri. Gan pandēmijas apkarošanā, gan kara seku novēršanā. Tāpēc aicinājums: steidzīgi sēsties pie galda, īpaši ar uzņēmējiem, ņemot vērā, ka negatīvu seku rezultātā, uzņēmumiem ciešot zaudējumus vai bankrotējot, cietēji būs visi. Svarīgi, lai tiktu sadzirdēts tas, ka uzņēmējiem ir svarīgas gan prognozējamas energoresursu cenas, gan arī ir būtiski, lai atsevišķām precēm būtu mazākas nodokļu likmes. Un, ja kāds šajā visā kontekstā sāk runāt par bagātniekiem, tad jāatceras, ka procentuāli Latvijā tādu ir pārliecinošs mazākums, savukārt attiecībā uz visiem pārējiem iedzīvotājiem noteikti jārunā par atbalsta nepieciešamību.

Noteikti jānorāda – ja valdība tiešām vēlas palīdzēt mīkstināt šīs krīzes sekas, tas jādara tagad, nevis jāsola attiecībā uz nākamo gadu, piemēram, runājot par būtiski lielāku minimālo algu no 2023.gada 1.janvāra un tamlīdzīgām lietām. Jo atbalsts iedzīvotājiem būs nepieciešams jau šā gada rudenī, bet Saeimas vēlēšanu tuvums var radīt vēlmi visas problēmas atbīdīt tālākā termiņā, aizstājot ar populistiskiem un neizpildāmiem solījumiem. Šajā kontekstā būtiski atgādināt, ka ne jau pašreizējais Saeimas sasaukums pieņems lēmumus par nākamā gada budžetu, tāpēc bīstami tuvojas laiks “kā var nesolīt”, kas var jau atrisinātu problēmu vietā atstāt nu jau ielaistas problēmas.

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) aicina darbā Valmieras novada Būvvaldes arhitektu/-i (uz nenoteiktu laiku) Ja Tev ir vēlme: - nodrošināt estētiskas un drošas vides veidošanas principu un būvniecības tiesiskuma ievērošanu Pašvaldības administratīvajā teritorijā; - pārraudzīt arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; - izskatīt būvniecības ieceres, pārbaudīt lēmumos ietverto nosacījumu izpildi un iesniegto dokumentu saturu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā; - organizēt būvniecības ieceru publisko apspriešanu; - strādāt ar “Būvniecības informācijas sistēmu” (BIS) un datu bāzēm; un ja Tev ir: - otrā līmeņa profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītība arhitekta specialitātē; - arhitekta patstāvīgās prakses sertifikāts tiks uzskatīts par priekšrocību; - vismaz divu gadu darba pieredze arhitekta darbā, kas saistīta ar būvprojektu izstrādi un būvniecības normatīvo aktu pielietošanu; - būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu pārzināšana; - pieredze nozares terminoloģijas, ar būvniecības nozari saistīto normatīvo aktu un standartu pielietošanā; - labas sadarbības veidošanas prasmes, spēja loģiski domāt un analizēt, strādāt intensīvi, patstāvīgi un uzņemties atbildību; - labas praktiskā pielietojuma prasmes darbam ar MS Office, BIS portālā vai BIS 2 profilā un biroja tehniku; - B kategorijas autovadītāja apliecība; mēs piedāvājam: - darba un ideju īstenošanas iespējas uz attīstību vērstā Pašvaldībā; - stabilu atalgojumu (atbilstoši 12.mēnešalgu grupai no 1535 EUR līdz 1645 EUR, atbilstoši darbinieka individuālajam novērtējumam); - darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu un citus labumus atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; - profesionālās pilnveidošanās iespējas. CV, motivācijas vēstuli un augstākās izglītības dokumenta kopiju, lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz personals@valmierasnovads.lv vai personīgi Valmieras novada pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, adrese Lāčplēša ielā 2, Valmierā, Valmieras novadā ar norādi „ Arhitekta/-es amatam” līdz 2022.gada 27.maijam. Tālrunis papildu informācijai: 64207148, 64207124. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: ARHITEKTS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 25C, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Būvniecība / Nekustamais īpašums Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2022-05-27 Izglītības līmenis: 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Mūsu partneri