Lasīšanas laiks: 2 min
Karikatūru zīmēšana valmierietei Ievai Fimbauerei, salona “Fimka tattoo” īpašniecei, ir liels azarts – viņa nekad pilnībā nezina, kā izskatīsies karikatūras gala rezultāts: “Es vienkārši velku to līniju un zīmēju. Un vislabākie darbi top, kad zīmēju nevis ar prātu, bet ar intuīciju”.
Karikatūras tapšanas ilgums atkarīgs no klienta vēlmēm un arī pašas mākslinieces iedvesmas. Tas var aizņemt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām, un, pēc Ievas teiktā, lielāko daļu laika aizņem nevis zīmēšana, bet domas par pašu darbu, koncentrēšanās, iedvesmas meklēšana, lai viss būtu ideāli.
Ieva zīmē karikatūras ballītēs un korporatīvajos pasākumos, tirdziņos un pilsētu svētkos. Tur gan vienai karikatūrai daudz laika nedrīkst atvēlēt, darbam ir jātop pietiekami ātri un jābūt arī pietiekami smieklīgam. Turklāt ikviens var palūkoties zīmētājam pār plecu un skatīties, kā karikatūra top:
“Sākumā man trīcēja rokas, trūka elpa. Biju ļoti uztraukusies – desmit cilvēki stāv man apkārt, elpo pakausī, komentē.”
Viena vakara laikā Ievai top ap 60 karikatūras.
Bet kā ir zīmēt pašai sevi? Ieva saka – kaut ar aizvērtām acīm! Grūtāk Ievai ir zīmēt sev pazīstamus cilvēkus – ģimeni, draugus, paziņas. “Ir arī tukšie brīži, kad iedvesmas vienkārši nav, un neko nevaru uzzīmēt. Tādos brīžos es padaru kaut ko citu, līdz iedvesma atkal atnāk.”
Ar laiku Ievai parādījās interese arī par tetovēšanu. Ieva novērojusi, ka klienti visbiežāk nāk jau ar konkrētām vēlmēm, taču tetovētājam kā speciālistam ir vērts arī ko ieteikt.
“Ir grūti uztaisīt kaut ko, kas pašai nepatīk. Citreiz pat atsakos tetovēt, ja tetovējums ir aizvainojošs, naidīgs vai arī pārāk primitīvs – tādu man nav pacietības taisīt, garlaicīgi,”
norāda Ieva.
Tetovēšanā pats grūtākais esot sākums – jācenšās, lai zīmējumā nepazustu kāda svarīga līnija vai detaļa, citādi jāimprovizē. Grūti ir arī labot un pārtaisīt citu tetovētos darbus. Taču Ieva atzīmē, ka tetovēšana ir process, kur šaubām par savām spējām nav vietas – “ja Tu jūti, ka vari, tad dari”.
Tagad modē ir tetovējumi ar latviskajiem simboliem un rakstiem. Tomēr Ieva iesaka modei nesekot, “jo tas, kas ir modē, tas patiesībā nemaz nav modē, jo modi nenoķersi. Labāk tetovēt ko tādu, kas pašam ir nozīmīgs un ātri neapniks.”
Ieva iesaka cilvēkiem nenožēlot uztaisītos tetovējumus: “Kā Tu vari nožēlot to, kas Tev ir bijis svarīgs? Tā ir daļa no Tavas dzīves!”
